Finansiālā situācija šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzlabojusies 31% Latvijas mājsaimniecību, norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Tostarp 27% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu finansiālā situācija šogad uzlabojusies nedaudz, bet 4% norādījuši, ka uzlabojums bijis nozīmīgs.
Vienlaikus aptaujā 43% respondentu pauduši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies.
Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā atzinuši, ka tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% sajutuši būtiskus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjutuši pirmspensijas vecuma cilvēki, proti, iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus.
Pēc aptaujas datiem, vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā sajutuši cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzinuši, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies.
Aptaujā arī secināts, ka visnegatīvāk mājsaimniecību rocību trešo gadu pēc kārtas visās vecuma un ienākumu līmeņa grupās ietekmējis tēriņu pieaugums pārtikas iegādei un ikmēneša izdevumiem par mājokli un transportu.
Tāpat Kropa minēja, ka izteikti negatīvi visi iedzīvotāji vērtē valsts likumdošanas izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecību budžetu izdevumu pozīcijām, palielinot tēriņus, kas saistīti ar akcīzes preču iegādi, valsts un pašvaldību pakalpojumiem, transporta izdevumiem, tostarp par sabiedrisko transportu vai privāto auto un degvielu, kā arī ikmēneša izdevumiem par mājokli (apsaimniekošanu, apkuri, ūdensapgādi) un pārtiku.
"Lai gan iedzīvotāju ikmēneša ienākumi pastāvīgi nedaudz palielinās, vienlaikus palielinās arī neizbēgamās izmaksu pozīcijas par pārtiku, dzīvesvietu, transportu. Tāpēc vairums cilvēku nevar pilnībā izbaudīt pieaugošos ienākumus un skaidri apzinās papildu izdevumu cēloni. Kā rāda aptaujas dati, pastāv cieša saikne starp iedzīvotāju ienākumu līmeni un spēju veidot uzkrājumus - jo augstāki ienākumi, jo biežāk iedzīvotāji jūt pozitīvas pārmaiņas un var atlicināt vairāk līdzekļu nebaltām dienām vai lielākiem pirkumiem," piebilda Kropa.
Pēc aptaujas datiem, vismazāk Latvijas iedzīvotāju turību šogad negatīvi ietekmējušas izmaiņas tādās jomās kā mājsaimniecības kopējais parādu apmērs un valsts un pašvaldības pabalsti un to pieejamība - vairāk nekā puse iedzīvotāju trīs gadus pēc kārtas nejūt īpašas izmaiņas šajās pozīcijās.
Savukārt, prognozējot mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā jebšu jaunajā gadā, tendences ir līdzīgas kā iepriekšējos gados - kopumā 27% iedzīvotāju uzskata, ka tā uzlabosies, tikpat daudz ir to, kuri bažījas, ka situācija pasliktināsies, bet 31% iedzīvotāju domā, ka finansiālā situācija viņu mājsaimniecībā nākamgad saglabāsies nemainīga.
Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem - šajā vecuma grupā 50% respondentu pauduši uzskatu, ka nākamais gads būs labvēlīgs.
Tāpat secināts, ka iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamgad, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājusies, lielākoties arī uz nākamo gadu raugās pesimistiski.
Aptauja veikta internetā sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS". Aptaujā "Mājsaimniecību finanšu situācija" 2019.gada decembrī aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
