Pārtikas produktu cenu pieaugums, kas saasinājies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, nabadzībā var novest vismaz desmit miljonus cilvēku pasaulē, otrdien brīdināja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.
Pandēmijas dēļ pērn 77 miljoni cilvēku nonāca galējā nabadzībā un daudzas attīstības valstis nevar atkopties milzīgo valsts parāda maksājumu dēļ, turklāt šajos datos nav iekļauta Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekme, liecina jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojums.
Ukrainas kara sekas, aizvien pieaugošā nevienlīdzība un koronavīrusa pandēmija šogad var pasaulē iedzīt galējā nabadzībā vairāk nekā 250 miljonus cilvēku, prognozē starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".
Vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi. Iedzīvotāji kā iemeslus ienākumu kritumam min samazinātu atalgojumu, saīsinātu darba laiku, darba zaudēšanu vai uzņēmuma bankrotēšanu.
Pirmajā Covid-19 pandēmijas gadā Latvijā būtiski palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 000 jeb 23,4 procenti iedzīvotāju, un tas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2020.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 000 jeb 23,4% iedzīvotāju - par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Saeimas vairākums šodien grozījumos Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noraidīja deputātu Ļubovas Švecovas (LPV) un Jūlijas Stepaņenko (LPV) priekšlikumu valsts amatpersonu atalgojumu palielinājumu sasaistīt ar nabadzības samazināšanos.
Latvijā 2019.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 407 000 jeb 21,6% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2020.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Taču, nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4% iedzīvotāju.
Koronavīrusa pandēmijas ilgtermiņa seku dēļ 2030.gadā ārkārtīgā nabadzībā varētu dzīvot vairāk nekā miljards cilvēku, teikts ceturtdien izplatītā ANO pētījumā.
Nabadzība ir Latvijas 21.gadsimta realitāte, atklājot semināru - diskusiju "Ēnas cilvēki. Nabadzība 21.gadsimtā", sacīja Baltijas sociālo zinātņu institūta projektu direktore, pētniece Evija Kļave.
Lai gan nabadzības mazināšanas mērķi ir noteikti valsts attīstības galvenajos dokumentos, realitātē atbalsts tikai daļēji un nosacīti sasniedz tos cilvēku, kuriem tas patiešām nepieciešams, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Pasaules bagātākie 2153 cilvēki pērn kontrolēja vairāk naudas nekā 4,6 miljardi nabadzīgāko cilvēku kopā, pirmdien paziņojusi starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".
Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2018. gadā no visiem senioriem nabadzības riskam pakļauti turpat 75 procenti, un, salīdzinot ar 2017. gadu, šo senioru īpatsvars ir palielinājies. Lai arī mazāks, tomēr nabadzības risks pastāv arī ģimenēm ar bērniem. Pagājušajā gadā nabadzības riskam bija pakļauti 26 procenti ģimeņu ar vienu pieaugušo un bērniem, kā arī 17 procenti daudzbērnu ģimeņu.
Latvijā 2018.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9% iedzīvotāju, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Finansiālā situācija šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzlabojusies 31% Latvijas mājsaimniecību, norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Tostarp 27% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu finansiālā situācija šogad uzlabojusies nedaudz, bet 4% norādījuši, ka uzlabojums bijis nozīmīgs.
Nākamā gada budžeta veidošanai nav pieiets sociāli atbildīgi, līdz ar to nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda tiesībsargs Juris Jansons.
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, turklāt Latvijā tas ir augstāks nekā abās pārējas Baltijas valstīs, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 2018.gadu un aptver 25 no 28 bloka valstīm.
Tiesībsargs 3.oktobrī likumdevējam nosūtīja 5. pirmstiesas brīdinājumu nabadzības mazināšanas tēmā - šoreiz par invaliditātes pensijas minimālā apmēra neatbilstību Satversmei. Valsts noteiktais minimālās invaliditātes pensijas apmērs nesedz pat cienīga ēdiena vajadzību nodrošināšanu. Un ne tuvu nav pietiekams likumdevēja definēto pamatvajadzību - ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes, obligātā izglītības - nodrošināšanai.
Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem. Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem - 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums .
Latvija pretnabadzības politikas jomā uz Eiropas fona ir trešā nabadzīgākā un atstumtākā valsts, jo pēdējos gados krasi palielinājusies plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem Latvijas iedzīvotājiem, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Eiropas Pretnabadzības tīkla "EAPN-Latvia" valdes priekšsēdētāja Laila Balga.