Latvijā nabadzības riskam 2022.gadā bija pakļauti 419 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir tik pat, cik 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt sev un savai ģimenei vismaz vienu no cilvēka pamata nepieciešamībām, piemēram, uzturēt savu mājokli siltu, reizi nedēļā ēst gaļu vai zivis, segt pēkšņus izdevumus par veselību.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 7,8% iedzīvotāju, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 5,3%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
No Labklājības ministrijas skaidrojuma par šī gada budžeta prioritātēm izriet, ka vissvarīgākajai prioritātei - trūcīgo iedzīvotāju atbalstam plānoti vien desmit miljoni eiro. Vai ar šo finansējumu patiešām būs iespējams palielināt minimālo ienākumu tā, lai tas atbilstu politiķu solījumiem, tiesībsarga un Satversmes tiesas aizrādījumiem?
Latvijā nabadzības riskam 2021.gadā bija pakļauti 418 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Viena gada laikā valsts budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā palielinājušies par piektdaļu, un tas ierindo Latviju pirmajā vietā Baltijā pēc pabalstu un pensiju izdevumiem procentos no iekšzemes kopprodukta.
Pārtikas un enerģijas cenu kāpuma dēļ kopš marta nabadzībā nonācis 71 miljons cilvēku pasaules nabadzīgākajās valstīs, teikts ceturtdien publiskotajā ANO attīstības programmas (UNDP) ziņojumā.
Pārtikas produktu cenu pieaugums, kas saasinājies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, nabadzībā var novest vismaz desmit miljonus cilvēku pasaulē, otrdien brīdināja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.
Pandēmijas dēļ pērn 77 miljoni cilvēku nonāca galējā nabadzībā un daudzas attīstības valstis nevar atkopties milzīgo valsts parāda maksājumu dēļ, turklāt šajos datos nav iekļauta Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekme, liecina jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojums.
Ukrainas kara sekas, aizvien pieaugošā nevienlīdzība un koronavīrusa pandēmija šogad var pasaulē iedzīt galējā nabadzībā vairāk nekā 250 miljonus cilvēku, prognozē starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".
Vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi. Iedzīvotāji kā iemeslus ienākumu kritumam min samazinātu atalgojumu, saīsinātu darba laiku, darba zaudēšanu vai uzņēmuma bankrotēšanu.
Pirmajā Covid-19 pandēmijas gadā Latvijā būtiski palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 000 jeb 23,4 procenti iedzīvotāju, un tas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2020.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 000 jeb 23,4% iedzīvotāju - par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Saeimas vairākums šodien grozījumos Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noraidīja deputātu Ļubovas Švecovas (LPV) un Jūlijas Stepaņenko (LPV) priekšlikumu valsts amatpersonu atalgojumu palielinājumu sasaistīt ar nabadzības samazināšanos.
Latvijā 2019.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 407 000 jeb 21,6% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2020.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Taču, nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4% iedzīvotāju.
Koronavīrusa pandēmijas ilgtermiņa seku dēļ 2030.gadā ārkārtīgā nabadzībā varētu dzīvot vairāk nekā miljards cilvēku, teikts ceturtdien izplatītā ANO pētījumā.
Nabadzība ir Latvijas 21.gadsimta realitāte, atklājot semināru - diskusiju "Ēnas cilvēki. Nabadzība 21.gadsimtā", sacīja Baltijas sociālo zinātņu institūta projektu direktore, pētniece Evija Kļave.
Lai gan nabadzības mazināšanas mērķi ir noteikti valsts attīstības galvenajos dokumentos, realitātē atbalsts tikai daļēji un nosacīti sasniedz tos cilvēku, kuriem tas patiešām nepieciešams, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.