Segt neparedzētus izdevumus pagājušajā gadā nevarēja atļauties 44,6% iedzīvotāju

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 7,8% iedzīvotāju, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 5,3%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

2022.gadā starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (pirmā kvintiļu grupa) dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 22,3%, kas gada laikā ir kāpums par 6,1 procentpunktu.

Savukārt starp iedzīvotājiem ar visaugstākajiem ienākumiem (piektā kvintiļu grupa) tādu bija 1,1%, kamēr 2021.gadā - 0,2%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gadā 58,1% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem nevarēja atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 59,3%.

Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus pagājušajā gadā nevarēja atļauties 44,6% iedzīvotāju (2021.gadā - 42,5%), katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām - 29,6% (2021.gadā - 34,1%), bet mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām nevarēja atļauties 25,8% (2021.gadā - 21,8%).

Tajā pašā laikā uzturēt mājokli siltu nevarēja atļauties 7,3%, segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt mājokļa kredītu - 6,7%.

Ēst gaļu, putnu gaļu, zivis vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu katru otro dienu nevarēja atļauties 9,5%, novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām nevarēja atļauties 12%, nodrošināt divus apavu pārus labā stāvoklī nevarēja atļauties 6,2%, bet lietot vieglo auto nevarēja atļauties 13,7%.

Par aktivitātēm ārpus mājām, piemēram, saistībā ar vaļasprieku nevarēja samaksāt 17,5%, nelielu naudas summu tērēt tikai sev - 10,3%, vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem vai ģimeni uz kopīgi maltīti - 8,4%, bet nodrošināt mājās internetu nevarēja atļauties 2,9%.

Persona tiek uzskatīta par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātu, ja viņai piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm.

Pamatnepieciešamības ir segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu; finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu; segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem; ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu; katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām; lietot savām vajadzībām vieglo auto; savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām; savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām); nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm; nelielu naudas summu tērēt tikai sev, kaut ko nopērkot vai darot sev; regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām; vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena; savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.

Kvintiļu grupa ir 20% no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.

Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2022.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30.janvāra līdz 30.jūnijam. Aptaujā piedalījās 5800 mājsaimniecību un 10 300 respondentu vecumā no 16 gadiem.