Ukrainas kara un Covid-19 dēļ vairāk nekā 250 miljoni cilvēku šogad varētu nonākt galejā nabadzībā

© pexels.com

Ukrainas kara sekas, aizvien pieaugošā nevienlīdzība un koronavīrusa pandēmija šogad var pasaulē iedzīt galējā nabadzībā vairāk nekā 250 miljonus cilvēku, prognozē starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".

"Jaunas "Oxfam" aplēses liecina, ka 2022.gadā 263 miljoni cilvēku varētu tikt iedzīti galējā nabadzībā, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada koronavīrusa pandēmija, nevienlīdzība, kā arī pārtikas un enerģijas cenu kāpums, kuru paātrinājis Ukrainas karš," norāda organizācija.

"Nabadzīgākas valstis apdraud parādsaistību krīzes un algu pirktspēja samazinās, kamēr uzņēmumu ienākumi palielinās un miljardieru turība sasniedz vēl neredzētus līmeņus," skaidro "Oxfam".

Pasaules Banka iepriekš lēsa, ka koronavīrusa pandēmijas dēl 198 miljoniem cilvēku draud galēja nabadzība, kas tiek definēta kā izdzīvošana ar mazāk nekā 1,9 dolāriem dienā.

Vēl 65 miljonus cilvēku apdraud Krievijas īstenotā uzbrukuma Ukrainā sekas, tai skaitā enerģijas un pārtikas produktu cenu kāpums.

Tādējādi kopējais galejā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits pasaulē varētu sasniegt 860 miljonus.

Ekonomika

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.

Svarīgākais