Latvijā nabadzībā dzīvo 22,5% cilvēku. Gaidāms, ka nabadzības riskam pakļauto senioru skaits vēl pieaugs

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Lai arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita procentuāli gada laikā nav mainījies, uz trūkuma robežas esošo iedzīvotāju skaits realitātē ir palielinājies. Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju, bet senioru vidū šo cilvēku īpatsvars ir vēl augstāks.

Ņemot vērā, ka lielākā pensiju indeksācija bija jau pirms gada, var pieļaut, ka 2023. gadā nabadzības riskam pakļauto senioru skaits varētu būt pat vēl lielāks.

Nabadzības riskam visvairāk pakļauti seniori

Nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars procentos, kuru rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa, bet nabadzības riska slieksnis ir 60 procenti no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas, skaidro Centrālajā statistikas pārvaldē. 2022. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 419 000 jeb 22,5 procenti iedzīvotāju - tikpat, cik 2021. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Tiesa, 2021. gadā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits bija 418 000, tātad nedaudz zemāks. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vecākā gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem (40,1 procentpunkts). Īpaši nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie vecākā gadagājuma iedzīvotāji (67,8 procenti). Tāpat augsts nabadzības risks bija starp pilngadīgiem bezdarbniekiem (53,9 procenti) un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem (29,6 procenti).

Audzis trūcīguma slieksnis

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 563 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2021. gadā - 513 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2022. gadā sasniedza 1182 eiro mēnesī (2021. gadā - 1077 eiro mēnesī). Nabadzības riska slieksnis, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem kopumā, pēdējos gados divkāršojies. Piemēram, 2015. gadā vienas personas ģimenē nabadzības riska slieksnis bija 318 eiro mēnesī, bet pašlaik tuvojas 600 eiro. Savukārt ģimenēm ar diviem bērniem tas audzis no 668 eiro uz turpat 1200 eiro mēnesī.

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (37,4 procenti), bet vismazākais - Rīgā un Pierīgā (16,2 procenti). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 28,7, Kurzemē - 27,5 un Zemgalē - 25,2 procenti iedzīvotāju.

Nabadzība pieaug daudzbērnu ģimenēm

Pērn nabadzības risks pieauga mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem - nabadzības riskā dzīvo katra piektā daudzbērnu ģimene. Tāpat nabadzības risks pieauga vienas personas (līdz 64 gadiem) mājsaimniecībām - no 28,9 procentiem 2021. gadā līdz 29,8 procentiem 2022. gadā.

Savukārt nabadzības risks samazinājās ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu (10,2 procenti) un diviem pieaugušajiem bez bērniem (no 22,8 procentiem 2021. gadā līdz 20,7 procentiem 2022. gadā). Pārējām mājsaimniecībām nabadzības risks saglabājās bez būtiskām izmaiņām.

Pabalsti pietur nabadzības kāpumu

Nabadzības riska palielināšanos vairākām iedzīvotāju grupām pagājušajā gadā novērsa valsts atbalsts - dažādi sociālie pabalsti, kā arī pensiju indeksācija. “Palielinot ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās minimālās pensijas apmēru, indeksējot pensijas, tika nodrošināts, ka nabadzības risks nepieaug vai pat nedaudz samazinās vecākā gadagājuma iedzīvotājiem un ģimenēm ar bērniem,” situāciju raksturo Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas metodoloģijas daļas speciāliste Darja Behtere. Izņēmums bija mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem, šīm mājsaimniecībām nabadzības risks diemžēl nedaudz palielinājās.

2022. gadā sociālo transfertu (valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas) atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 18,1 procentpunktu. Nepastāvot sociālajiem maksājumiem un nenodrošinot valsts un pašvaldību atbalstu, tajā skaitā neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,6 procenti iedzīvotāju.

Vai pabalstu palielinājums būtiski ietekmēs nabadzības risku?

Lai arī sociālie maksājumi samazina nabadzības risku praktiski visās iedzīvotāju grupās, tomēr tie būtiski nabadzības situāciju nav mainījuši, ko liecina Latvijas dati salīdzinājumā ar situāciju Eiropas Savienībā. Latvijā nabadzības riskam pakļauto senioru īpatsvars ir augstākais Eiropā. Nākamgad plānota pensiju indeksācija, kā arī tiks atjaunotas pensiju piemaksas daļai senioru, tomēr ar to, visticamāk, būs par maz, lai būtiski mazinātu nabadzības risku.

Jāpiebilst, ka no 2024. gada 1. janvāra tiks paaugstināti minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kas attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas sasnieguši pilngadību, “Neatkarīgo” informēja Labklājības ministrijā. Piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecuma personām, kam nav uzkrāts pietiekams darba stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, būs 137 eiro. Minimālā vecuma un invaliditātes pensijas bāze palielināsies no līdzšinējiem 157 līdz 171 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības - no 188 līdz 206 eiro.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars no iedzīvotāju skaita (%)

% Skaits
2018 22,9 434 000
2019 21,6 407 000
2020 23,4 439 000
2021 22,5 418 000
2022 22,5 419 000

Kā mainījies nabadzības riska slieksnis 2015.-2022. gadā (eiro mēnesī)?

Vienas personas mājsaimniecība Ģimene ar 2 pieaugušajiem un 2 bērniem
2015 318 668
2016 330 694
2017 367 770
2018 409 860
2019 441 927
2020 472 991
2021 513 1077
2022 563 1182

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

Izpēte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Svarīgākais