Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu par pensijām Eiropas Savienības dalībvalstīs 18,2 procenti iedzīvotāju virs 65 gadiem ir pakļauti nabadzības vai sociālās izstumtības riskam. Kopumā tie ir 17 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju.
Pētījumā secināts, ka sievietes pakļautas nabadzības riskam vairāk nekā vīrieši - attiecīgi 20 procenti sieviešu un 15 procenti vīriešu saskaras ar nabadzības risku. Sievietes pensionāres dzīvo ilgāk, dzīvo vienas, un viņām ir zemākas pensijas, kas izskaidro lielāku nabadzības risku.
Pētījums arī parāda, ka Baltijas valstu seniori pakļauti ļoti augstam nabadzības un sociālās izstumtības riskam vecumdienās, ieņemot pēdējās vietas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.
Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits kopš 2013. gada pieaudzis 12 dalībvalstīs, un diemžēl lielākais pieaugums novērots Baltijas valstīs. Arī Baltijas valstu senioru vidū pastāv atšķirības starp senioriem vīriešiem un sievietēm, un tās ir izteiktas (no pētījuma izriet, ka rādītāji ir sliktākie Eiropā). Ir vairāki faktori, kas lielākoties ietekmē šīs atšķirības starp dzimumiem. Pirmkārt, sievietes pilnas slodzes darbā pavada vidēji piecus gadus mazāk nekā vīrieši, veltot šo laiku bērnu, kā arī mazbērnu audzināšanai. Otrkārt, ļoti bieži par līdzvērtīgu darbu sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Treškārt, aplēses liecina, ka dažādu iemeslu dēļ 32 procenti sieviešu nodarbinātas nepilna laika darbos, turpretī vīrieši - tikai septiņi procenti. Interesanti, ka Eiropas Savienības mērogā Latvijas un Lietuvas sievietēm ir ilgāks darba mūžs nekā vīriešiem, taču, neskatoties uz garo darba mūžu, viņas ir vairāk pakļautas nabadzībai mūža nogalē, jo visbiežāk mūža nogalē kļūst par atraitnēm.
Paredzamais mūža ilgums Eiropas Savienības iedzīvotājiem pieaug, dzimstība turpretim samazinās, tāpēc pētnieki prognozē, ka 2070. gadā senioru proporcija pret strādājošajiem būs ievērojami lielāka nekā pašlaik. Ja tagad 40 strādājošie ar sociālajām iemaksām, kuras maksā no savām algām, uztur desmit pensionāru, tad 2070. gadā šiem pašiem 40 strādājošajiem būs jāuztur jau 20 pensionāru. Tas nozīmē, ka var krietni samazināties pensijas apjoms vai arī daudz lielāka algas daļa būs jāatvēl sociālajām iemaksām.
Latvijā pensijas atvietojums ir tikai 42 procenti no algas, un tas ir trešais viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Lietuvā ir piektais mazākais rādītājs Eiropas Savienībā, bet Igaunijā - sestais. Savukārt Baltijas mērogā Latvijas senioru pensijas, rēķinot pret pēdējo darba gadu algām, ir vismazākās. Kopumā kopš 2008. gada šiem rādītājiem Eiropas Savienībā ir augoša tendence. Pētījumā teikts, ka nabadzības risku vecumdienās samazina sociālo iemaksu apjoms, ko cilvēks veicis, vēl strādājot, uzkrājumi, nekustamais īpašums vai citi aktīvi. Latvijas Apdrošinātāju asociācija norāda, ka savlaicīgi uzkrājumi var palīdzēt veidot vērā ņemamu finansiālo drošības spilvenu.
