Tiesībsargs Juris Jansons vērsies pie Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta, informējot par savu redzējumu attiecībā uz nabadzības riskiem Latvijā un 2019.gada valsts budžeta prioritātēm cilvēktiesību jomā.
Vēstulē Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātam Jansons rakstījis, ka, viņaprāt, ir svarīgi nodrošinātu, lai, plānojot ikgadējo budžetu, valsts pievērstu uzmanību darbībām, kas dotu iespēju iedzīvotājiem nodrošināt savas pamatvajadzības. Saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību standartu un valsts tiesību aktiem, pamatvajadzības tiek definēti kā pārtika, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un izglītība.
Jansons uzsvēra, ka, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvija ievērojami atpaliek tādās jomās kā veselības aprūpe un sociālā drošība. "Šīs ir jomas, kuras jau gadiem ilgi ir atstātas novārtā un nepietiekami finansētas," akcentēja Jansons, piebilstot, ka tieši šīs ir tās jomas, kas ir cieši saistītas cilvēku pamatvajadzību nodrošināšanu.
Jansona ieskatā ir svarīgi nodrošināt, ka valsts ir parūpējusies arī par to iedzīvotāju vajadzībām, kuri nespēj paši parūpēties par sevi, proti, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un nepilnām ģimenēm.
Tiesībsargs jau iepriekš aicinājis jauno valdību un Saeimu no pirmās dienas strādāt pie nabadzības izskaušanas, uzsverot, ka nabadzība ir mūsu vislielākā problēma un valsts pārāk gausi rīkojas situācijas uzlabošanā.
Tiesībsargs savu redzējumu nosūtījis arī Saeimai un Ministru prezidentam.
