Latvijā nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti 446 000 jeb 23,3 procenti iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa, tas ir, zem 367 eiro mēnesī.
Statistikas pārvaldes speciālisti skaidro, ka nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa. Dati rāda, ka nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir lielākais pēdējos septiņos gados, piemēram, 2010. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 388 000 iedzīvotāju, kas bija 19 procentu. 2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis - līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā - 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā - 694 eiro mēnesī).
Augstākais nabadzības risks bija Latgalē - 44,2 procenti, bet viszemākais Rīgā. Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauta trešā daļa iedzīvotāju, Zemgalē - 25 procenti, Kurzemē līdzīgi, bet Pierīgā - 16,9 procenti iedzīvotāju. Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2017. gadā tādu bija 74 procenti, turklāt gada laikā nabadzīgo pensionāru skaits palielinājies. Nabadzības riskam īpaši pakļautas arī ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem.
Analizējot pēc nodarbinātības, jāsecina, ka visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki - gandrīz 60 procentu, kā arī seniori - 48,9 procenti, kas izskaidrojums ar pensijas apmēru Latvijā.
Ievērojama daļa senioru ikmēneša pensijā saņem mazāku summu nekā nabadzības riska slieksnis, turklāt lielākajai daļai pensionāru nav iespēju papildināt savu mēneša budžetu ar papildu ienākumiem. Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 procents), un šī ir vienīgā iedzīvotāju grupa pēc nodarbošanās, kurai nabadzības risks konstanti ir samazinājies pēdējo septiņu gadu laikā.
Centrālās statistikas pārvalde norāda, ka pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu - pensiju un pabalstu - ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2017. gadā pabalstu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 15,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem atbalsta veidiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 39 procenti iedzīvotāju.
Kaut arī kopš 2010. gada nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 11,7 procentpunktiem, Latvija joprojām ir viena no trūcīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Jaunākie pieejamie dati liecina, ka starp visām ES dalībvalstīm Latvijā bija sestais augstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars - 28,4 procenti 2017. gadā. Te, ņemot vērā, ka procents ir augstāks, nekā iepriekšminētie 23 procenti nabadzības riska, jāpaskaidro, ka nabadzības vai sociālās atstumtības risks ir komplekss indikators, kas sastāv ne tikai no nabadzības riska indeksa, bet arī tiek ņemta vērā zema darba intensitāte un dziļa materiālā nenodrošinātība. Iedzīvotājs tiek uzskatīts par pakļautu nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ja viņam piemīt kaut viens no iepriekš minētajiem rādītājiem.
Sliktāka situācija šajā ziņā bija Bulgārijā, kur nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija 38,9 procenti, Rumānijā (35,7%), Grieķijā (34,8%), Lietuvā (29,6%) un Itālijā (28,9%).
