Latvijā visnabadzīgākās ir ģimenes, kurās ir tikai viens no vecākiem

Latvijā visnabadzīgākās ir tās ģimenes, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, secināts Labklājības ministrijas pētījuma "Trūcīgo mājsaimniecību ar bērniem raksturojums" sākotnējā izvērtējumā.

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā, bērni visvairāk pakļauti nabadzībai, kuras cēlonis ir vecāku sociālekonomiskā situācija. No visām trūcīgajām ģimenēm 39% Latvijā ir tādu, kur bērnus audzina tikai viens no vecākiem. Tomēr vairumam trūcīgo ģimeņu nav problēmu ar kādām atkarībām - 72% ģimeņu vecāki pret savu atvašu labklājību izturas atbildīgi.

Izvērtējumā secināts, ka nabadzīgākās mājsaimniecības, kurām pērn piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, ir nedaudz lielākas nekā vidēji Latvijā. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībā dzīvo vismaz trīs cilvēki, no kuriem viens vai divi ir bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem. Lielākajā daļā šo mājsaimniecību bērnus audzina tikai viens no vecākiem, bet gandrīz puse jeb 42% no apzinātajām ģimenēm saņem uzturlīdzekļus.

Labklājības ministrija noskaidrojusi, ka 39% gadījumu bērnus audzina viens no vecākiem, kurš nestrādā, 19% - bērnus audzina viens no vecākiem, kurš strādā, bet 16% bērnu audzina abi vecāki, no kuriem strādā tikai viens, 14% bērnus audzina abi vecāki, kuri nestrādā. Vecāki, kuri strādā algotu darbu, pārsvarā ir nodarbināti tirdzniecībā un pakalpojumu nozarē, un trūcīgo statuss šīm ģimenēm ir jau ilgstoši.

Gandrīz visas trūcīgās mājsaimniecības saņem ģimenes valsts pabalstu, vairums saņem arī dzīvokļa pabalstu īres vai/un komunālo pakalpojumu segšanai, kā arī pārtikas pakas. Liela daļa no šīm ģimenēm ir arī izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus. Šīs ģimenes nav arī aktīvas brīvā laika pasākumu apmeklētājas, tomēr ir aktīvas līdzdarbības pienākumu veikšanā.

Pēc pētījuma datu izvērtēšanas Labklājības ministrija secinājusi, ka ir jāizstrādā īpašus atbalsta pasākumus ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem. Tāpat jāveicina jaunu darba vietu rašanās, īpaši pievēršot uzmanību tādām darba vietām, kurās darba pieredzi varētu atjaunot ilgstoši bez darba esoši cilvēki, kā arī varētu strādāt cilvēki ar vienkāršā darba iemaņām un cilvēki ar invaliditāti.

Svarīgākais