“Savu mūžu ielikt vienā fotogrāfijā? Tas nav iespējams,” saka izcilais fotomākslinieks, šā gada Ministru kabineta balvas laureāts Gunārs Binde. Viņš visu mūžu runājis attēlu valodā, bet par patiesi labām atzīst tikai piecas līdz septiņas savas fotogrāfijas. Pārējās ir mēģinājumi, ceļš un pieredze.
“Mana nopelna jau tajā nav, ka esmu piedzimusi – par to jāsaka paldies vecākiem un vecvecākiem. Un šajā reizē es to darīšu no teātra skatuves – ar savas vecmāmiņas dzīvesstāsta lasījumiem,” saka Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe.
“Es gribu atgūt vai no jauna iemantot cerību, ka ir iespējams dzīvot arī bez kara. Tas, ka kaut kur pasaulē vienmēr būs nemierīgi, ir skaidrs, bet man gribētos dzīvot tā, lai svētkus varētu svinēt droši, nevis ar sajūtu, ka esam bezdibeņa malā. Šo tumšo pieredzi gribētu aizslaucīt pagātnē,” saka tautā mīlētā aktrise, runas pedagoģe un piecu grāmatu autore Zane Daudziņa.
“Mani ļoti nospiež tas, kas šodien notiek pasaulē. Es vēl neesmu atradusi veidu, kā sevi “atdalīt” no tā, ko redzu – ka ir tik daudz netaisnības, ka naudai un varai ir tik liels spēks…” saka latviešu izcelsmes ASV komponiste Lolita Ritmanis.
“Rainis vairāk uzdod jautājumus, nekā sniedz atbildes. Arī mana jaunā izrāde būs par jautājumiem, bez moralizēšanas. Rainis vienmēr prot ievest strupceļā, lai cilvēki sāk vairāk domāt un just,” saka horeogrāfs un dejas pedagogs Agris Daņiļevičs.
“Godīgi sakot, es būtu priecīgs, ja varētu iet pensijā jau rīt. Es tā arī darītu un savā nodabā kaut ko “čunčinātos” tālāk. Bet, ieskatoties valsts “annāļos”, saprotu, ka man vēl “šausmīgi” ilgi ir jāstrādā…” smaidot saka aktieris un režisors Kārlis Anitens.
“Es apzinos, ka noņemties ar neredzīgu cilvēku ir liels apgrūtinājums. Ļoti liels apgrūtinājums. Tāpēc es nevaru prasīt, lai man pievērš uzmanību. Paldies Dievam, ka esmu pie pilnas saprašanas un pats varu sevi apkopt,” saka tautā mīlētais teātra un kino aktieris, viens no savas paaudzes vistalantīgākajiem skatuves māksliniekiem Rūdolfs Plēpis.
“Tā kā šogad man ir apaļa jubileja un tā iekrīt piektdienā, šķita pašsaprotami – ir īstais brīdis, lai mēs visi atkal satiktos! Pats sev esmu nosolījies – nākamās lielās svinības būs tikai pēc desmit gadiem,” saka teātra un kino aktieris Rihards Lepers.
“Cilvēku likteņi ir zvaigznēs rakstīti, un katram šajā pasaulē ir savs laiks un savs uzdevums. Bet galvenais ir dot citiem labāko! Tik vienkārša ir labas dzīves “recepte”,” sapratis populārais teātra un kino aktieris, režisors, producents un teātra-džeza kluba “Hamlets” vadītājs Rolands Zagorskis-Rolands.
“Man ir tā laime, ka man joprojām ir mamma. Viņai 91 gads, drīz būs jau 92. Tāpēc es joprojām varu justies kā bērns, un tā ir milzīga svētība,” saka diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes bakalaura un maģistra programmu direktore, docētāja, Latvijas Diētas ārstu asociācijas sertifikācijas komisijas locekle Lolita Neimane.
“Man jau gadu nasta ir uz pleciem, un tā kļūst arvien smagāka. Lēnām jau ceļos iesēžos, un mugura liecas pie zemes. Bet par to vajag jokot,” sev raksturīgā ironiskā manierē saka tautā mīlētais teātra un kino aktieris, joprojām vīrišķīgi šarmantais un elegantais Ivars Kalniņš.
“Mēs šajā dzīvē ienākam vieni un aizejam vieni, bet savu laiku cenšamies pavadīt kopā ar tiem, kuri ir mīļi, dārgi, svarīgi, nepieciešami… Un, ja jūs gribat zināt, es varu pačukstēt: arī šogad es savu mīļo Inesīti bildināšu,” saka tautā mīlētais teātra un kino aktieris Andris Bērziņš.
“Es pilnībā izbaudīju atgriešanos uz skatuves, un tas man sagādāja patiesu prieku. Es neapgalvoju, ka vairs to nevēlos, tomēr nevaru arī teikt, ka ilgotos katru dienu visu gadu iet uz mēģinājumiem. Esmu pateicīga un laimīga par to, kā viss ir šobrīd – dzīvoju vienkāršu, cilvēcisku dzīvi,” saka skatītāju mīlētā teātra un kino aktrise un astroloģe Akvelīna Līvmane.
“Pirmoreiz apjuku, kad pirms pieciem gadiem man zvanīja no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un jautāja, vai es negribētu iet pensijā… Kāda pensija?! Pa kuru laiku? Manas dzīves ritenis bija tā iegriezies, ka nebija pat laika to aptvert. Un nu atkal – man jau septiņdesmit?! Ārprāts!” smaidot saka tautā mīlētais aktieris un komiķis Jānis Jarāns.
“Reizēm man savā dzimšanas dienā gribas klusumu, “čillot” pie kāda ezera piemēram, bet šogad es gribu, lai man ir vējš matos! Celšos agri, braukšu ar riteni uz jūru, peldēšu, dejošu, būšu kopā ar saviem bērniem, un jau nākamajā rītā kāpšu lidmašīnā un laidīšos pāri okeānam!” saka Liepājas teātra vadošā aktrise Inese Kučinska.
“Vairs neraujos būt uz skatuves. Es nesaku, ka visu uz skatuves esmu izdarījusi, vienmēr var darīt vēl un vēl, bet mums katram ir sava robeža, kas ir ļoti personīga, kad saprotam, ka pietiek. Es jūtos piepildīta, man pietiek,” atzīst tautā mīlētā estrādes dziedātāja, samtainās balss īpašniece Rita Trence.
“Mans vectēvs savās jubilejās, kad viņu sveicām, mēdza teikt: “Par ko jūs priecājaties, par ko līksmojat – ka ar katru gadu eju tuvāk kapam?!” Viņš nodzīvoja līdz 99 gadu vecumam,” saka mūziķis, grupas “Labvēlīgais tips” taustiņinstrumentālists Normunds Jakušonoks.
“Godīgi sakot, es savā dzīvē tik daudz kam esmu izgājis cauri – gan emocionāli, gan psiholoģiski –, ka diezgan labi pazīstu cilvēkus un zinu, kā uzbūvēta sabiedrība. Tagad skatos uz to visu no malas, dzīvoju mieriņā, un man viss ir labi!” saka dziedātājs, dziesmu autors un viens no pieprasītākajiem ballīšu mūziķiem Latvijā Andris Kivičs.
“Ideālā variantā es savu dzimšanas dienu gribētu svinēt kādā skaistā restorānā, noalgot “Prāta vētru” un kādu cilvēku, kurš visu vakaru rūpējas, lai maniem viesiem ir jauki. Bet, tā kā man nav šādu iespēju, es nesvinēšu. Jo savā dzimšanas dienā pašai būt “galvenajā lomā” un uztraukties, lai visiem ir labi, ir liels apgrūtinājums,” saka Valmieras teātra aktrise Ilze Pukinska.