IZM

Kāds vīrietis vaino Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nesaimnieciskumā un liekā naudas tērēšanā.

Kā vienu no nākamā gada budžeta galvenajām prioritātēm Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzījusi pedagogu darba samaksas kāpināšanu.

Pusotras nedēļas laikā 54 eksāmenu kārtotāji lūguši pārskatīt rezultātus valsts pārbaudījumos. Līdz 10.jūlijam VISC saņēmis 71 apelāciju no 54 personām par vidusskolas centralizētajiem eksāmeniem.

Septītajā jūnijā pie Saeimas notika labi organizēts, labi iestudēts Attīstībai/Par u.c. priekšvēlēšanu pasākums, kas tika nosaukts par topošo un esošo vecāku piketu, aizstāvot labākas nākotnes izglītības iespējas. Taču es saklausīju vien progresīvu saukļu izkliegšanu un neko vairāk. Jā, mani sajūsmina šie saukļi: «Par skolu bērnu interesēm», «Brīvību vidusskolām!», «Domāt – nevis iekalt», «Pietiek slinkot – sāciet strādāt!», «Satura reforma ir fundamentāli nepieciešama»… Bet, kāpēc tie eksperti, kuri izstrādājuši jauno mācību saturu un kuri bija mītiņā, arī tik vien kā klaigāja, bet nevīžoja īsos vārdos un visiem saprotamā valodā pamatot (nevis apgalvot) gaidāmo pārmaiņu summāros kvalitatīvos ieguvumus?

Joprojām nav skaidrs modelis, kādā veidā nodrošināt pedagogu atalgojuma palielināšanu. Vakar Ministru kabinets atlika Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā informatīvā ziņojuma izskatīšanu. Tajā pašā laikā IZM ierēdniecībai par sava atalgojuma aprēķināšanas modeli nav jāraizējas. Tas ir nemainīgs jau gadiem – līdzas mēnešalgai likuma ietvaros viņi var saņemt piemaksas, pabalstus, kompensācijas, naudas balvas u.tml.

Daugmales pamatskolas angļu valodas skolotāja, Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Anita Muižniece, uzskata - ir radies mīts, ka Izglītības satura reforma nevar notikt bez sešgadnieku reformas, bez skolu optimizācijas, bez minimālā bērnu skaita noteikšanas klasēs un citiem formāliem parametriem. Ierosinātajos likumu grozījumos satura reforma ir apkrauta ar liekām birokrātiskām detaļām, kas kavē jaunās, mūsdienīgās satura reformas īstenošanu.

Jautājums par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecumam Saeimā ticis skatīts otrajā lasījumā, un koalīcijas partneri uzsver, ka reforma ir ļoti neskaidra, joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, un, kamēr nebūs skaidru atbilžu, būs grūti nonākt līdz likumu izmaiņu izskatīšanai galīgajā lasījumā. Patiesībā sešgadnieku jautājums nav tikai par to, cik gados bērnam jāsāk iet skolā, tas ir jautājums par simboliem – skolu un bērnudārzu un kļūdaino priekšstatu par to, ka bērns kaut ko iemācīties var tikai skolā, tā sarunā ar Neatkarīgo izglītības biedrību uzsver sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Sportistiem, sporta treneriem un sporta darbiniekiem ir tiesības brīvi paust uzskatus un viedokli, tostarp arī kritiku par sporta organizatorisko un pārvaldības procesu, un šādas tiesības, ja tās tiek izmantotas, ievērojot vispārpieņemtos ētikas principus un normas, ir aizsargājamas, uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Valsts policijā (VP) sāktas divas administratīvās lietas par incidentu 1.maija protesta akcijā pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās.

Ja Saeima pieņems likuma grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem, tad opozīcijai ir iespēja savākt 34 deputātu parakstus, lai virzītos uz referenduma sasaukšanu par šo jautājumu, šodien parlamenta debatēs norādīja Saeimas sekretārs, deputāts Andrejs Klementjevs (S).

Praktiskās konferences Eiropas Savienības valstu valodas vispārējā izglītībā. Kā nodrošināt izcilību? (Eiropas māja, 9. marts) saturs man šķita pārlieku pašpietiekams. Lieta sevī. Protams, es šo sanākšanu pieņemu un atzīstu kā profesionāļu (izglītības darbinieku) tusiņu, kurā viņi sprieda par sev aktuālām lietām.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) par pagājušā gada "Gada ķezu" atzinusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, par to balvu piešķirot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nekad nav rosinājusi slēgt Nīcas vidusskolu, tiekoties ar šīs izglītības iestāfes saglabāšanas idejas pārstāvjiem, uzsvēra ministrijas pārstāvji.

Tas, ka Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) īsā laikā pamet divi augstākie ierēdņi – Izglītības un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu direktores Evija Papule un Agrita Kiopa – laikā, kad iesākta virkne reformu gan vispārējā, gan augstākajā izglītībā, rada bažas, kā tās varēs ieviest.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Ministru kabinets otrdien piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atklāj arvien jaunas reformu frontes līnijas – māc bažas, vai spēs tikt galā.

Izglītības nozarē šogad gājis karsti, sākot jau ar pirmajām janvāra dienām, kad tika paziņots, ka likvidē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA). Tikpat skaļus protestus sacēla krievu skolu aizstāvji, uzzinot, ka mazākumtautību vidusskolās būs jāmācās tikai latviski. Kārļa Šadurska vadītā ministrija ar savu forsēto reformu kursu nebeidz pārsteigt ne tikai nozarē strādājošos, kuri bažījas, ka tas var ievest grāvī, nevis uz plata lielceļa.

Katram cilvēkam ir tiesības iegūt izglītību savā dzimtajā valodā, bet, ja cilvēkam cenšas liegt šādas iespējas, tā ir vardarbīga asimilācija, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu, sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā, Jevgeņijs Lukjanovs.

Sporta jomā strādājošie atzīst, ka bija jāmaina līdzšinējā kārtība naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā, jo tā bija pārāk dāsna – arī komercsacensībās startējošajiem. Taču tik ļoti apcirpt apbalvojamos arī nevajadzētu, kā to bija iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ir virkne neskaidru jautājumu, kuros ministrija piedāvā kompromisa variantus.