IZM

Augstākās izglītības padome (AIP) savā atzinumā pauž satraukumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri to likvidēt, liecina AIP atzinums par ministrijas konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu".

Iekļaujošajai izglītībai arvien vairāk ienākot parastajās skolās, speciālo izglītības iestāžu skaits sarūk. Patlaban ir atlikusi 51 šāda veida skola (no tām 46 ir internātskolas) ar vairāk nekā 7000 audzēkņu. Pašvaldības uzskata, ka pārmaiņas notiek sasteigti, daudzas parastās skolas nav gatavas uzņemt tik daudz bērnu ar īpašām vajadzībām, turklāt bez pietiekama atbalsta.

Valdība vakar pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, dodot startu jaunajai pedagoģijas programmai un atvēlot tās ieviešanai līdz 2022. gadam – 3 miljonus eiro. Pedagogu arodbiedrība iebilst pret finansējuma sadalījumu, kas paredz piešķirt 1,3 miljonus eiro komunikācijai, bet mentoriem un prakšu vadītājiem daudz mazāku summu.

Mēneša beigās, 29.janvārī, Daugavpils Universitātes (DU) studenti organizēs piketu pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumu par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, kas neparedz DU universitātes statusu, pastāstīja Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams šodien sāka skatīt strīdu starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprināto Indriķi Muižnieku un tiesas sēdes sākumā abas puses nespēja nonākt pie kopsaucēja, kas veicinātu mierizlīguma noslēgšanu. 

Mierizlīguma sarunām starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprināto Indriķi Muižnieku pagaidām nav būtiska progresa.

No 2020. gada 1. septembra sākas jaunā mācību satura ieviešana skolās, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lielu uzsvaru liek uz vidējās izglītības iestāžu tīklu sakārtošanu, proti, nosakot 10. līdz 12. klašu grupās minimālo skolēnu skaitu. IZM savā informatīvajā ziņojumā, ko šodien skatīs valdības sēdē, piedāvā jau pērn prezentēto četru reģionu bloku modeli – tikai ar mazliet koriģētiem skaitļiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl aizvien nav atbildējusi uz Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprinātā Indriķa Muižnieka izstrādāto mierizlīgumu, pastāstīja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina augstskolas turpmāk iedalīt divās lielās grupās: universitātēs un augstskolās, kas savukārt tiktu iedalītas četrās apakšgrupās. Tāpat ieteikts noteikt stingrākas prasības universitātes statusa piešķiršanai: sākot ar studentu skaitu līdz pat studiju programmām un akadēmiskajam personālam.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Latvijas Studentu apvienībai (LSA) nav vienprātības par to, kā mazināt studējošo atbirumu, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) pauda LSA pārstāve Evelīna Puzo.

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprinātais Indriķis Muižnieks savā mierizlīguma piedāvājumā strīdā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir norādījis, ka atteiksies no iespējamās atlīdzības, ja tiks apstiprināts rektora amatā, liecina Muižnieka izstrādātais mierizlīgums.

Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – Ministrija) ar Indriķi Muižnieku sazinās, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, un tiešas sarunas par administratīvā līguma noslēgšanu pašlaik nenotiek, esmu spiests Ministrijai sniegt atbildi tādā pašā veidā.

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinkas (JKP) izteiktie četri varianti, kuros būtu iespējama jaunu rektora vēlēšanu rīkošana ir vispārīgās frāzēs aprakstīts piedāvājums pārkāpt spēkā esošas tiesību normas, norādīja amatā neapstiprinātais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi jaunu valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, kas būtiski vienkāršos kredītu noformēšanas un saņemšanas procedūru. Vienlaikus līdz jaunās sistēmas ieviešanai vairs netiks dzēsti studiju un studējošā kredīti par darbu Ministru kabineta noteiktajās jomās un amatos. Savukārt tiem Latvijas studentiem, kuri iegūst izglītību ārvalstīs, studiju un studējošā kredīts tiks nodrošināts līdz studiju pabeigšanai noteikumos paredzētajā apmērā.

Kad kāds valdīklis pirmo reizi izdara ko aplamu, mēs nodomājam: nu, jā, kam negadās, gan jau apdomāsies un labosies. Kad šis pats valdīklis jau otro reizi izdara to pašu, mēs sašujamies ne pa jokam un sākam viņu kritizēt. Kad lieta nonāk līdz trešajai identiskajai aplamībai, mēs sākam tai meklēt iemeslus un – visticamāk – tos arī atrodam: attiecīgās partijas nostādnēs, partijvadoņu apmātībā un aprobežotībā. Kad pienāk ceturtā reize un pie loga pieklauvē izspūrusi būtne ar suņu žetoniņu kaklā, nopietni apgalvodama, ka saule turpmāk lēks rietumos, mēs ķeramies pie viedtālruņa un zvanām «ātrajiem»: skaidri redzams, ka kundzītei kaut kas nav kārtībā ar galvu... Jāpalīdz taču!

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpinās izvērtēt iespēju rast tiesisku risinājumu strīdā ar Latvijas Universitātes (LU) rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku arī bez tiesas iejaukšanās, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.

Vārdos valsts valoda tiek mīlēta un godāta, jo īpaši svētku dienās, bet – kad karodziņš no krūtežas noņemts, Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdniecība gatava atvēlēt latviešu valodai pieticīgo ķēķa valodas lomu. Inteliģence kategoriski iebilst ministrijas iecerei pāriet uz doktora darbu izstrādi tikai angļu valodā.

Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītājs Indriķis Muižnieks ir izvairīgs par notiekošajām sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) tiesvedības jautājumā.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka Ministru kabinets (MK) ir tiesīgs noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kā arī noteikt kvalitātes kritērijus vidējās izglītības pakāpē. Tikai pēc Izglītības likuma grozījumu pieņemšanas ministrija kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem uzsāks darbu pie jaunu MK noteikumu izstrādes, diskutējot par konkrētu minimāli pieļaujamo bērnu skaitu katrā no izglītības pakāpēm. Tāpēc šobrīd publiskajā telpā izskanējušās bažas par privātskolu darbības pastāvēšanu ir nepamatotas, jo diskusijas par iespējamo minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu privātskolās vēl nemaz nav sāktas, norādīts ministrijas pārstāvju sagatavotajā informācijā medijiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pagrabstāva konstrukciju pastiprināšanas darbi tiks veikti par 32 595 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.