Ministrija: Līdz ar šo gadu beigs pastāvēt Augstākās izglītības padome

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Pašreizējās Augstākās izglītības padomes (AIP) sastāva pilnvaru termiņš ir 2020.gada 31.decembris un pēc šī termiņa AIP darbība vairs netiks turpināta, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Ministrijā skaidroja, ka 2017.gada nogalē Valsts kontrole (VK) ziņojumā "Vai augstākās izglītības sistēma ir efektīva?" norādījusi, - lai arī dibinot AIP, normatīvajos aktos bija noteikti tās darbības mērķi, tomēr kopš 2001.gada nevienā normatīvajā aktā tas vairs nav noteikts, un AIP nav noteikti rezultatīvie rādītāji, kas ļautu objektīvi novērtēt AIP darba efektivitāti.

VK tolaik uzsvērusi, ka IZM pietiekami neizmanto AIP pieejamos resursus, organizējot, koordinējot un īstenojot augstākās izglītības politiku, tāpēc tā nevarot gūt pārliecību, ka AIP darbs tiek organizēts mērķtiecīgi. Kā piemēru ministrija minēja to, ka viens no AIP uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu katrā studiju virzienā, tomēr AIP tos neizstrādā, bet tikai precizē IZM izstrādātos priekšlikumus.

"Ņemot vērā revīzijas laikā konstatēto, VK uzdeva IZM sadarbībā ar AIP izvērtēt tai noteiktās kompetences un uzdevumus, nepieciešamības gadījumā ierosinot attiecīgas izmaiņas tiesību aktos," skaidroja ministrijā. Ministrija esot izvērtējusi AIP darbību, tās rezultātus un piedāvā "racionalizēt augstākās izglītības pārvaldību", likvidējot AIP. Padomei noteiktās funkcijas, kuru īstenošanai jānodrošina pēctecība, tikšot pārdalītas citām institūcijām.

AIP noteiktās funkcijas attiecībā uz profesoru padomju apstiprināšanu un to darbības pārraudzību IZM plāno nodot Latvijas Zinātnes padomei, kas no šā gada 1.jūlija tiks izveidota kā vadošā zinātnes politikas īstenošanas iestāde. Savukārt atbildību pieņemt lēmumus par augstskolu akreditāciju plānots nodot Studiju kvalitātes komisijai, kuras darbību nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), kas kopš 2018.gada beigām ir iekļauts Eiropas kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā (EQAR).

Ņemot vērā, ka laika posmā līdz 2027.gadam ir jānodrošina gan kārtējais studiju virzienu akreditāciju cikls, gan jāsagatavo un jāuzsāk pāreja uz ciklisku institucionālo akreditāciju, AIC darba apjoms ievērojami palielināsies un būs nepieciešams papildu finansējums, pauda ministrijā.

Savukārt citi Augstskolu likumā noteiktie AIP pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas galvenokārt saistās ar politikas plānošanas darbībām. IZM norādīja, ka kopš Augstskolu likuma pieņemšanas 1995.gadā, kad AIP tika noteikti šie uzdevumi, politikas plānošanas sistēma Latvijā ir būtiski mainījusies, līdz ar to esot izveidojusies situācija - AIP iegulda resursus darbībās, kas dublē politikas plānošanas dokumentu izstrādi. Tādējādi no Augstskolu likuma ministrija vēlas izslēgt tās AIP funkcijas, kuras rada lieku administratīvo slogu augstskolām.

Kā ziņots, neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība 18.februārī lēma atbalstīt IZM konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu".

Tajā IZM nav atteikusies no nozares pārstāvju un pašas padomes kritizētās ieceres likvidēt AIP un tai noteiktās funkcijas, kuru īstenošanai jānodrošina pēctecība, pārdalīt citām institūcijām.

Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore Rūta Muktupāvela iepriekš pauda cerību, ka pirms uzturēt ieceri likvidēt AIP, IZM veiks rūpīgu tās analīzi un pamatos likvidācijas nepieciešamību, jo viņa skaidroja, ka likvidējot šo institūciju visa augstākās izglītības telpa nonāk tikai IZM paspārnē un "faktiski veidotos varas monopols".

Tāpat arī AIP iepriekš norādīja, ka nav analizēta šī priekšlikuma ietekme uz augstākās izglītības sistēmas organizāciju un pārvaldību kopumā. AIP skaidroja, ka ņemot vērā, ka Latvijas zinātnes padome tiek pārveidota par IZM pakļautības iestādi, padomes likvidēšana nozīmē, ka augstākās izglītības un zinātnes nozarē paliek tikai viena institūcija, proti, IZM un konkrēti Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments, kas nosaka, veido un īsteno nozares politiku, pārrauga un kontrolē tās īstenošanu.

"Tas ir klajā pretrunā ar Konceptuālā ziņojumā minēto, ka pārskatatbildība ir aizvien svarīgāks elements augstākās izglītības sistēmu pārvaldībā," uzstāja padome. AIP veido dažādu, tostarp, ar augstāko izglītību nesaistītu jomu eksperti, līdz ar to tās likvidēšana būtu arī pretrunā Konceptuālajā ziņojumā minētajai argumentācijai, kāpēc universitāšu darbības uzlabošanai nepieciešams pārvaldē ieviest ārējos ekspertus, veidot padomi, uzskata padome.

Grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz AIP likvidāciju, IZM plāno izstrādāt līdz šī gada 15.aprīlim.