Ekonomisti prognozē arī turpmāku cenu pieaugumu

Pārtikas cenas vidējā termiņā, visdrīzāk, turpinās mērenu pieaugumu, energoproduktu cenām nevajadzētu pieaugt, un inflācija kopumā šogad turpinās svārstīties 3-4% robežās, norāda banku ekonomisti, komentējot inflācijas datus par jūniju.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane aģentūrai LETA norāda, ka galvenais inflācijas dzinējspēks joprojām ir pārtikas preču sadārdzinājums. Jūnijā pārtikas cenas vidēji bija par 6,3% dārgākas nekā pirms gada. Ievārījumu sezonai svarīgais cukurs, salīdzinot ar pērno vasaru, kļuvis par piektdaļu lētāks, tomēr atsevišķiem produktiem nelabvēlīgu laikapstākļu un piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ cenas pieaugušas ievērojami. Piemēram, šokolāde un kafija maksā pat par aptuveni trešdaļu vairāk nekā pirms gada.

Ekonomiste pauž, ka atkarībā no katra patērētāja paradumiem inflācija var būt vairāk vai mazāk jūtama, bet, domājams, ka cenu pieaugumu ir pamanījis gandrīz ikviens.

Jūnijā, saasinoties situācijai Tuvajos Austrumos, pieauga arī globālās naftas cenas, tomēr tās joprojām ir krietni zemākas nekā pirms gada. Arī dabasgāzes cena pasaules tirgos pēc krietna lēciena ap Jāņiem atkal ir nostabilizējusies relatīvi zemā līmenī. Kā norāda Opmane, tas liecina, ka arī Latvijā tuvāko mēnešu laikā nevajadzētu būt vērojamam būtiskam energoproduktu cenu pieaugumam. Dažu ar enerģiju saistītu cenu pieaugums, piemēram, bažas par AS "Rīgas siltums" piedāvāto nākamās apkures sezonas siltuma tarifu, vairāk saistīts ar atsevišķu tirgus segmentu īpatnībām un energoproduktu cenu svārstībām dažādu līgumu noslēgšanas brīdī, bet neliecina, ka līdzīgas tendences ar siltuma tarifa pieaugumu būs vērojamas visā Latvijā.

Šā gada otrajā pusē gaidāms neliels inflācijas sarukums, gada inflācijai saglabājoties virs 3%, bet nākamajos gados tā svārstīsies 2-3% robežās.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norāda, ka jūnijā, salīdzinot ar maiju, cenu līmenis teju nav mainījies. Savukārt, salīdzinot ar pērno gadu, cenas pakāpušās par 3,8%, kas ir mazliet augstāk nekā mēnesi iepriekš.

Visbūtiskāk cenas kopš maija augušas ar transportu saistītām precēm (+1,9%), galvenokārt dārgākas degvielas dēļ. Iesākoties vasaras sezonai, sadārdzinājušies atpūtas un kultūras preces un pakalpojumi (+1,0%). Savukārt cenu pieaugumu bremzēja neliels cenu kritums pārtikai (-0,5%). Izpārdošanu dēļ kļuva lētāks apģērbs un apavi (-1,0%). Lētāka elektrība mazināja ar mājokli saistītās cenas (-0,3%).

Mālnieks norāda, ka pārtikas cenu deflācija jūnijā nav ļoti reta parādība, bet ir gana daudz risku, kas var ietekmēt turpmāko pārtikas cenu dinamiku. Piemēram, jūnijā lija par teju trešdaļu vairāk nekā ierasts, līdz ar to ir risks, ka pārmērīgā mitruma dēļ, augļu un dārzeņu raža nebūs tā labākā. Pārtikas cenas nākotnē noteiks gan pasaules izejvielu cenu izmaiņas, gan algu kāpuma straujums, gan pašmāju raža, gan tādi faktori kā konkurences sīvums pārtikas mazumtirdzniecībā.

Tāpat jūnijā vairāk nekā mēnesi pirms plānotā termiņa ir noslēdzies "EstLink 2" remonts, un neilgi pēc remonta beigām, vidējā elektrības dienas cena biržā pirmo reizi novērojumu vēsturē samazinājās zem nulles atzīmes, pateicoties saulainam laikam un spēcīgam vējam. Arī mēnesī kopumā elektroenerģijas cena bija zema, sasniedzot pēdējo piecu gadu zemāko vērtību. Ja turpinātos pietiekama atjaunīgās enerģijas izstrāde, tas varētu palīdzēt elektrības cenām biržā noturēties zemām, un kaut nedaudz mazināt kopējās inflācijas apjomus.

Sākotnējie dati liecina, ka inflācija vairākās eirozonas valstīs jūnijā bija augstāka nekā Latvijā. Tomēr, salīdzinot ar vidējo eirozonā, cenas Latvijā aug teju divtik strauji. Papildus tam, ņemot vērā cenu pieaugumu gada pirmajā pusē, Latvija ieņem trešo vietu, iepaliekot vien Maltai un Igaunijai. Mālnieks norāda, ka šogad inflācija Latvijā turpinās svārstīties 3-4% intervālā.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauž, ka jūnijā Latvijas patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1% lielā mērā degvielas cenu kāpuma dēļ. Gada inflācija pakāpās līdz 3,8%. Gada laikā joprojām lielāko ietekmi uz cenu līmeņa kāpumu veido pārtikas sadārdzināšanās - pieaugums par 6,3% jeb 1,67 procentpunkti. Savukārt pazeminošu ietekmi uz inflāciju rada degvielas cenu kritums.

Viens no inflācijas galvenajiem virzītājiem šogad būs pakalpojumu izcenojumu palielinājums, ko virza algu kāpums. Taču uzmanības centrā joprojām būs pārtikas cenas.

Kā norāda Gašpuitis, visticamāk, ka sezonālās ietekmes un pastiprinātās ažiotāžas dēļ pārtikas cenas varētu uzrādīt īslaicīgu lejupslīdi. Taču vidējā termiņā tās, visdrīzāk, turpinās mērenu pieaugumu. Starptautiskās tirdzniecības traucējumi vai tarifi ir nozīmīgi riski, kas pārskatāmā nākotnē var pārtikas cenas vēl vairāk paaugstināt. "Tāpat jārēķinās, ka neparedzami laikapstākļi un dažādu sērgu izplatība veido arvien lielākas iespējas izraisīt neregulārus pārtikas cenu kāpumus. Tādēļ noteiktās pārtikas preču grupās cenu dinamika atšķirsies," skaidro ekonomists.

Viņš pauž, ka par spīti ģeopolitiskajiem riskiem situācija naftas un gāzes tirgū ir samērā labvēlīga patērētājam. Eiro nostiprināšanās un zemākas enerģijas cenas saglabās lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, ko daudzās preču grupās papildus pastiprinās Ķīnas pārprodukcijas un deflācijas radītie izaicinājumi pasaulei.

"Šķiet, ka gada augstākais inflācijas punkts varētu tikt sasniegts augustā, kad pastāv iespējas arī pārkāpt 4% atzīmei. Taču turpmāk inflācijai vajadzētu pazemināties," norāda Gašpuitis.

"Luminor bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauž, ka jaunākos patēriņa cenu datus "var ar ironiju dēvēt par spilgtu nenotikumu". Gada inflācija bija 3,8%, un tā nav nozīmīgi mainījusies kopš februāra, svārstoties 3,3% līdz 3,9% diapazonā. Savukārt mēneša laikā cenas pieauga par 0,1%, kamēr pirms mēneša tās samazinājās par 0,1%.

"Pārtikas cenas šobrīd varētu būt galvenā makroekonomisko ziņu tēma, jo lielākajai daļai rādītāju ir grūti piekasīties. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas jūnijā pret maiju samazinājās par 0,5% pēc tam, kad maijā pret aprīli tās pieauga par 0,3%. Skatoties atsevišķi uz pārtiku, situācija ir vēl labāka, jo cenas samazinājās gan maijā (-0,2%), gan jūnijā (-0,6%)," pauž Strautiņš.

Viņš norāda, ka viens no izskaidrojumiem ir dārzeņu cenas - tipiski šajos divos mēnešos tās kopumā gandrīz nemainās, bet šogad tās kopumā samazinājušās par 10,1%. Strautiņš gan pauž, ka diez vai tam ir vietējs izskaidrojums, piebilstot, ka cenu kritumi divus mēnešus pēc kārtas reģistrēti vairākām produktu kategorijām, kur ir liels vietējo produktu īpatsvars un kuras var uzskatīt nozīmīgām, jo veido lielu daļa pirmās nepieciešamības produktu groza.

Līdz ar to pārtikas un bezalkoholisko dzērienu gada inflācija atkāpās no augstākā punkta maijā (7,5%) līdz 6,3%. Runājot tieši par pārtiku, tās cenu kāpums gadā noplaka no 6,1% līdz 5,0%. Šāda inflācijas samazināšanās vēl nerada viegli pamanāmu atvieglojumu pircējiem, bet ir cerības uz stāsta turpinājumu.

Strautiņš skaidro, ka jau maijā bija redzams, ka cenu kāpums tieši pirmās nepieciešamības produktiem ir mazāks nekā pārtikai kopā.

Ekonomists izceļ gaļas kategoriju, norādot, ka šie produkti visu galveno grupu starpā Latvijā ir lētākie attiecībā pret Eiropas Savienības (ES) vidējo, tāpat to cenas ir gandrīz stabilas, jo to kāpums veidoja vien 0,1 procentpunktu no kopējās pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācijas. Nosauktās produktu grupas arī ir tās, kurās ir liels Latvijā ražoto produktu īpatsvars. Ne visas tās ir relatīvi lētas - piena produkti mūsu valstī ir dārgāki par Eiropas vidējo līmeni, bet iemesls ir pircēju vēlme atbalstīt vietējos maza mēroga ražotājus.

Strautiņš arī norāda, ka importa pārtikas cenas Latvijā uz ES fona var būt augstas loģistikas izmaksu dēļ - lielāki piegādes attālumi apvienojumā ar ierobežotiem uzglabāšanas termiņiem. Tas noteikti ietekmē augļu un dārzeņu cenas. Ir produktu kategorija, ko datos dēvē par citur neklasificētiem pārtikas produktiem, un ļoti liela daļa no tām importētas. Tās relatīvo cenu līmenis Latvijā ir īpaši augsts, un to ietekmē apstāklis, ka šī kategorija sastāv no liela produktu skaita ar maziem pārdošanas apjomiem mūsu valstī.

"Atskaitot loģistikas izmaksas, kas nevar izskaidrot visu relatīvo dārdzību, importa pārtikas augstās relatīvās cenas var noteikt vai nu vietējo tirgotāju uzcenojums, vai augstākas cenas, ko ārzemju piegādātāji prasa mūsu reģionam. Kas un kā tieši šajā jomā notiek, būtu īpašas izpētes vērts," skaidro ekonomists.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūniju - palielinājās par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.