Jaunā pedagoģijas programma saņem valdības akceptu

 
©Nora Krevnera/F64

Valdība vakar pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, dodot startu jaunajai pedagoģijas programmai un atvēlot tās ieviešanai līdz 2022. gadam – 3 miljonus eiro. Pedagogu arodbiedrība iebilst pret finansējuma sadalījumu, kas paredz piešķirt 1,3 miljonus eiro komunikācijai, bet mentoriem un prakšu vadītājiem daudz mazāku summu.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska valdības sēdē uzsvēra, ka vispirms jāgaisina mīts, ka Latvijā ir skolotāju trūkums. Taču taisnība ir tā, ka šobrīd vidējais pedagoga vecums ir 48+ gadi. «Skaidrs, ka vienā brīdī varam nonākt pie tā, ka skolotāju akūti var sākt trūkt. Un šis ziņojums ir par to, kā jaunus un ambiciozus, vienu augstāko izglītību jau ieguvušus cilvēkus piesaistīt skolai,» teica ministre. Svarīgi, ka katram no šiem simt studentiem, uzsākot mācības Latvijas Universitātē, Daugavpils vai Liepājas universitātē, būs līgums ar darbavietu, un tas nozīmē, ka atbalsta mehānisms nāks ne tikai no programmas īstenotājiem, bet arī no skolām un pašvaldības. To, ka tas ir izrāviens un iespēja ko mainīt kopējā situācijā, pierāda arī Iespējamās misijas ieguldījums. No tās beidzējiem 50% joprojām strādā skolā, bet 80% - izglītības sistēmā. Tai pašā laikā no augstskolu pedagoģijas programmas beigušajiem tikai 10% paliek strādāt skolās. «Tas ir arī pirmais solis, lai atgūtu skolotāju profesijas prestižu, kam pēdējos 15 gadus bija manāms noriets. Tas, kā tiek veidota atbalsta sistēma un kā tā tiks ieviesta, manī rada pārliecību, ka mēs iegūsim jaunu un ambiciozu pedagogu paaudzi, kas spēs īstenot tos mērķus, ar ko gan Latvija, gan pasaule tuvākajā laikā saskarsies,» sacīja I. Šuplinska, aicinot pārējos ministrus atbalstīt ziņojumu un arī jau sagatavotos Ministru kabineta noteikumus. Tas ļaušot Iespējamajai misijai, kam uzticēta pretendentu atlase, ķerties pie pirmā iesaukuma, kas jau nedaudz iekavējies.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atzinīgi novērtēja IZM ieceri, taču lūdza rast iespēju atlikt un pilnveidot ziņojumu, proti, attiecībā uz finansējuma sadali. Projektu paredzēts īstenot trīs gadus, tērējot 300 studentu sagatavošanai kopumā 3 miljonus eiro. Liela daļa - 1,3 miljoni eiro jeb 43% izdevumu tiks izlietoti komunikācijai, kas ir nesamērīgi daudz. Arodbiedrība rosinot racionālāk izmantot naudu, paredzot lielāku summu pedagogu sagatavošanai. Tāme liecina, ka šim nolūkam plānoti 500 000 eiro, stipendijām - ap 400 000 eiro. Mieles radot tas, ka mentoriem trijos gados atvēlēti tikai 110 000 eiro (mēnesī 55 eiro bruto, uz rokas - 40 eiro), lai gan viņiem būs jāpilda desmit ļoti svarīgas funkcijas. Turklāt šie līdzekļi nāks no pašvaldību budžeta. I. Vanaga pauda neizpratni, kāpēc tik svarīgam cilvēkam, kāds ir mentors, nevar samaksāt vairāk. Tas pats esot sakāms par prakšu vadītājiem, kuru darba samaksai plānoti 100 000 eiro.

Un vēl - ja jau tagad ir liels pieprasījums pēc šīs programmas, tad kāpēc komunikācijai jātērē 1,3 miljoni eiro? LIZDA iesaka šo naudu novirzīt pirmsskolas pedagogu nodrošināšanai, jo arī to akūti trūkst. Nebūtu arī pieļaujamas autoratlīdzības atlases speciālistiem, tāpat nebūtu korekti izlietot līdzekļus vienota vakanču tīkla izstrādei. Jo tādā gadījumā rodas jautājums, kam vajadzīga Valsts izglītības informācijas sistēma, kuras pilnveidei no valsts budžeta šogad tika ieguldīti 72 000 eiro. Šis pienākums būtu IZM kompetencē, nevis būtu jāuztic nevalstiskai organizācijai. «Visu cieņu Iespējamās misijas pieredzei un ieguldījumam, tomēr te cauri vijas situācijas izmantošana un zināma alkatība,» akcentēja I. Vanaga.

I. Šuplinska paskaidroja, ka jāatvēl adekvāts finansējums Iespējamajai misijai, kas piedāvā savu metodiku, pieredzi, intelektuālo īpašumu. Tās tomēr ir autortiesības. Neviena cita organizācija neesot tikusi tik tālu, lai varētu savu pieredzi nodot tālāk. Arī ārvalstīs ne vienu reizi vien izskanējusi apbrīna, ka tik maza nevalstiska organizācija spēj tikt galā ar tik ambiciozu mērķi. Iespējamā misija uzņēmusies veidot datu bāzi, pētījumu, kas top brīdī, kad notiek atlase un studējošo aptauja. Šīs programmas vadītāji varēs iegūto informāciju izmantot savā darbā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs vērsa uzmanību uz to, ka šī programma būs daudz lētāka par esošo, ko var apgūt augstākās izglītības iestādēs. Šis esot arī brīdinājuma zvans izglītības sistēmai. Kāpēc ar akadēmisko un zinātnisko potenciālu, kas ir augstskolām, nespēj piedāvāt to produktu, kāds ir Iespējamajai misijai?

 

Abonē