IZM

Jautājums par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecumam Saeimā ticis skatīts otrajā lasījumā, un koalīcijas partneri uzsver, ka reforma ir ļoti neskaidra, joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, un, kamēr nebūs skaidru atbilžu, būs grūti nonākt līdz likumu izmaiņu izskatīšanai galīgajā lasījumā. Patiesībā sešgadnieku jautājums nav tikai par to, cik gados bērnam jāsāk iet skolā, tas ir jautājums par simboliem – skolu un bērnudārzu un kļūdaino priekšstatu par to, ka bērns kaut ko iemācīties var tikai skolā, tā sarunā ar Neatkarīgo izglītības biedrību uzsver sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Sportistiem, sporta treneriem un sporta darbiniekiem ir tiesības brīvi paust uzskatus un viedokli, tostarp arī kritiku par sporta organizatorisko un pārvaldības procesu, un šādas tiesības, ja tās tiek izmantotas, ievērojot vispārpieņemtos ētikas principus un normas, ir aizsargājamas, uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Valsts policijā (VP) sāktas divas administratīvās lietas par incidentu 1.maija protesta akcijā pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās.

Ja Saeima pieņems likuma grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem, tad opozīcijai ir iespēja savākt 34 deputātu parakstus, lai virzītos uz referenduma sasaukšanu par šo jautājumu, šodien parlamenta debatēs norādīja Saeimas sekretārs, deputāts Andrejs Klementjevs (S).

Praktiskās konferences Eiropas Savienības valstu valodas vispārējā izglītībā. Kā nodrošināt izcilību? (Eiropas māja, 9. marts) saturs man šķita pārlieku pašpietiekams. Lieta sevī. Protams, es šo sanākšanu pieņemu un atzīstu kā profesionāļu (izglītības darbinieku) tusiņu, kurā viņi sprieda par sev aktuālām lietām.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) par pagājušā gada "Gada ķezu" atzinusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, par to balvu piešķirot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nekad nav rosinājusi slēgt Nīcas vidusskolu, tiekoties ar šīs izglītības iestāfes saglabāšanas idejas pārstāvjiem, uzsvēra ministrijas pārstāvji.

Tas, ka Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) īsā laikā pamet divi augstākie ierēdņi – Izglītības un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu direktores Evija Papule un Agrita Kiopa – laikā, kad iesākta virkne reformu gan vispārējā, gan augstākajā izglītībā, rada bažas, kā tās varēs ieviest.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Ministru kabinets otrdien piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atklāj arvien jaunas reformu frontes līnijas – māc bažas, vai spēs tikt galā.

Izglītības nozarē šogad gājis karsti, sākot jau ar pirmajām janvāra dienām, kad tika paziņots, ka likvidē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA). Tikpat skaļus protestus sacēla krievu skolu aizstāvji, uzzinot, ka mazākumtautību vidusskolās būs jāmācās tikai latviski. Kārļa Šadurska vadītā ministrija ar savu forsēto reformu kursu nebeidz pārsteigt ne tikai nozarē strādājošos, kuri bažījas, ka tas var ievest grāvī, nevis uz plata lielceļa.

Katram cilvēkam ir tiesības iegūt izglītību savā dzimtajā valodā, bet, ja cilvēkam cenšas liegt šādas iespējas, tā ir vardarbīga asimilācija, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu, sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā, Jevgeņijs Lukjanovs.

Sporta jomā strādājošie atzīst, ka bija jāmaina līdzšinējā kārtība naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā, jo tā bija pārāk dāsna – arī komercsacensībās startējošajiem. Taču tik ļoti apcirpt apbalvojamos arī nevajadzētu, kā to bija iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ir virkne neskaidru jautājumu, kuros ministrija piedāvā kompromisa variantus.

Ministru kabinets vakar konceptuāli atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās.

Patīk konsekvence Rīgas pilsētvalsts aktivitātēs: tās vienmēr ir drosmīgas, aktuālas un mērķtiecīgas. Nu pienākusi kārta izglītības reformām, kuras, šķiet, tiks realizētas ātrāk un vērienīgāk nekā tās valsts teritorijā, kuru pieņemts dēvēt par Latvijas Republiku. Pagaidām pieņemts. Ņemot vērā Rīgas pilsētvalsts nerēķināšanos ar kuslajiem opozīcijas protestiem, var droši cerēt, ka pilsētvalsts vara lēnām, bet noteikti rāpos visos virzienos. Un kas gan tai varētu traucēt to darīt? Kaut kādas ministrijas? Pašvaldību vēlēšanas? Likumi? Nu, nesmīdiniet.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītā skolu tīkla pētījuma mērķis nav objektīva analīze. Neatkarīgi no skolēnu skaita Latvijā nevar pastāvēt skolas ar zemu izglītības līmeni, ir paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pirms izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) gaidāmā informatīvā ziņojuma ir pāragri sākt diskusijas saistībā plāniem veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, šodien pēc koalīcija padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā.

Pēc trim gadiem visās Latvijas vidusskolās paredzēts pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā, un plānota vēl virkne izmaiņu, lai uzlabotu mazākumtautību skolu beidzēju valsts valodas prasmi. Nozarē strādājošie atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceres, taču vērš uzmanību uz latviešu valodas skolotāju trūkumu it īpaši mazākumtautību skolās, kas varētu radīt problēmas, lai veiksmīgi īstenotu plānoto reformu.