Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien komisijas sēdē neatbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri steidzamības kārtā virzīt grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās un arī to filiālēs.
IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktors Raimonds Kārkliņš deputātiem un klātesošajiem skaidroja, ka šie grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības pakāpē un, ja šis skaits neatbildīs noteiktajam, izglītības iestāde zaudēs tiesības īstenot programmu, kā arī nesaņems valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.
Pārstāvis uzsvēra, ka privātās izglītības iestādes varēs turpināt darboties, ja neiekļausies noteiktajā skolēnu skaitā, tomēr izmaksas būs spiestas segt no sava budžeta.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) nebija pārliecināts par to, vai konkrētie grozījumi attiecas uz 2020.gada valsts budžeta paketi, lai tiktu virzīti steidzamības kārtā, savukārt deputāte Anita Muižniece (JKP) uzsvēra, ka minimālo audzēkņu skaitam esot ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo vidējās izglītības posmā skolēnu skaits un izglītības iestāžu skaits ir pamata kompetence tam no kā veidosies pedagogu atalgojums. "Regulējot skaitu būs ietekme uz budžetu," uzsvēra Muižniece.
Tomēr Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone deputātiem norādīja, ka birojs nesaskata visām grozījumos ietvertajām normām sasaisti ar budžetu. Tāpat viņa uzsvēra, ka šis būtiski skars pašvaldības un bērnus, tādēļ būtu jāievēro procedūra un grozījumi jāizrunā ar iesaistītajām pusēm. "Tas saistās atklāti ar skolu slēgšanu un tā ir runājama lieta," pauda Vilsone.
Arī Tiesībsarga biroja pārstāve pievienojās Vilsones paustajam, un uzstāja, ka plānotie grozījumi tiešā veidā skars bērnu tiesības. Viņa uzsvēra, ka bērnu prioritātes jāievēro visos procesos, tāpēc aicināja atbalstīt diskusijas turpinājumu. Ašeradens vaicāja, kur ir problēma biroja izpratnē, ja šo deleģē valdībai uz ko Tiesībsarga biroja pārstāve norādīja, ka neguva no IZM pārliecību, ka tika diskutēts un runāts par bērnu interesēm. "Viss būvēts par finansējumu, bet absolūti nav uzmanība veltīta bērna tiesībām," viņa norādīja.
Tāpat komisijas priekšsēdētāja biedrs Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka šis nav jautājums, kuru izdiskutēt 20 minūšu laikā komisijas sēdē, kamēr komisijai vienas sēdes ietvaros jāizskata četri likumprojekti. "Minimāli - nepieciešams redzējums, jāaiznes uz frakcijām un jānoskaidro, ko par šo saka reģionos. Mēs neesam pret virzienu, bet nav jābaidās no diskusijām normālā likumdošanas ceļā," sacīja deputāts.
Viņš atzīmēja, ka nesaskata, kā šie grozījumi ietekmēs nākamā gada budžetu, lai spertu šādu "sasteigtu soli". Dzintars piedāvāja no likumprojekta izņemt punktus, kas skar minimālo audzēkņu skaitu skolās.
Deputāte Marija Golubeva (AP) aizrādīja Vilsonei par viņas izteikumu, ka grozījumi skars bērnus, jo tas esot "ārpus juridiskā rāmja". "Bērnu interesēs ir kvalitatīva izglītība, pat, ja viņiem jāmēro stundu tāls brauciens [uz skolu]," sacīja deputāte. Tāpat viņa norādīja, ka daļēji piekrīt Dzintaram par pušu iesaistīšanu, tomēr šis neesot tas gadījums, kad nav bijušas diskusijas un, viņasprāt, šiem grozījumiem esot tiešs sakars ar budžetu.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs aizkaitināti norādīja, ka nav iespējams teikt, ka katra skola, kurā ir mazs skolēnu skaits automātiski piedāvā nekvalitatīvu izglītību. Viņš uzsvēra, ka komisijā diskusija par kvalitātes mērīšanu ir notikusi, bet skaidrība, kā tiks mērīta izglītības kvalitāte nav bijusi.
"Ja mūsu pusē ir taisnība, tad nav jābaidās aicināt pārstāvjus diskutēt, argumentēt un to jādara ar pārliecību," sacīja Dzintars. Tāpat viņš atzina, ka šobrīd situācija izskatās slikti un tā arī tiks tulkota, jo jau tagad Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vērsusi uzmanību uz noteiktiem Satversmes pārkāpumiem. "Ja kāds vērsīsies Satversmes tiesā, tad izmantos argumentu par likumdošanas procesu un to kā tas jautājums ir pieņemts un domāju, ka tas droši vien nenāks par labu valstij - pierādīt savu taisnību," pauda Dzintars.
Muižniece pavēstīja, ka deputātiem reizēm ir jāpieņem "radikālas izšķiršanās".
LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure sēdē uzsvēra, ka savienībai ir iebildumi pret ieceri skatīt grozījumus steidzamības kārtā un viņa uzstāja, lai ieceri noteikt minimālo skolēnu skaitu skolās skata normālā kārtībā. Tāpat Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve pievienojās Dundures sacītajam un norādīja, ka arodbiedrība ir pret grozījumu izskatīšanu steidzamības kārtā.
Komisijas balsojumā deputāti nobalsoja pret minēto grozījumu virzību izskatīšanai kopā ar nākamā gada budžetu. Ašeradens sacīja, ka nevienam komisijas loceklim nav vēlmes procesu bremzēt, tomēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) viņu pārtrauca sakot, ka "to var redzēt".
Kā ziņots, IZM līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.
Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Tāpat tie paredz noteikt, kādam ir jābūt izglītojamo skaitam katrā pamatizglītības programmas īstenošanas vietā, ja iestāde šo programmu piedāvā dažādās adresēs jeb filiālēs. IZM pati atzīst, ka atsevišķos gadījumos izglītības iestādes īsteno programmas vairākās adresēs, lai nodrošinātu iespēju izglītojamiem, īpaši mazākajās klasēs, apgūt programmu tuvāk savai dzīvesvietai.
Izglītojamo skaitu plānots noteikt, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot administratīvi teritoriālo reformu, uzsver IZM. Ministrija atzīst, ka izglītojamo skaita noteikšana ir komplekss jautājums, kas skatāms vairāku Ministru kabineta noteikumu kontekstā, turklāt norādot dažādu izglītojamo skaitu.
Vienlaikus valdībai paredzēts uzdevums noteikt kvalitātes kritērijus vispārējās izglītības programmas īstenošanai vidējās izglītības pakāpē.
Ja privātā izglītības iestāde neatbildīs noteiktajām prasībām, tā varēs turpināt programmu īstenošanu, taču tiekot finansētai tikai no dibinātāja budžeta, paredz grozījumi.
Tie arī paredz, ka izglītojamo skaita vai kvalitātes kritēriju (vidējās izglītības pakāpē) neizpildes gadījumā netiks piešķirts finansējums pedagogu darba samaksai.
IZM plānojusi, ka jaunās normas vidējās izglītības pakāpē piemērotu no 2021.gada 1.septembra, savukārt pamatizglītības pakāpē - no 2022.gada 1.septembra.
