Rietumvalstu naidīgā politika pret Baltkrieviju un Krieviju kļūst atklāti agresīva, paziņoja Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.
Intervijā Krievijas žurnālam "Разведчик" Lukašenko komentēja Polijas un Baltijas valstu aicinājumu mīnēt savas robežas ar Baltkrieviju. "Šādi paziņojumi ir Rietumu vispārējās politikas seja attiecībā uz Baltkrieviju un Krieviju. Un visbēdīgākais ir tas, ka šī politika nav mainījusies," sacīja Lukašenko.
Viņš norādīja, ka ir pagājuši 80 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām, bet Rietumi joprojām uzskata Baltkrieviju, Krieviju un to savienību par draudu.
"NATO steigšus apbruņo Eiropu ar šo aizsegu, savukārt Polija un Baltijas valstis izdomā it kā "aizsardzības" pasākumus, lai izpatiktu saviem saimniekiem. Viens no tiem ir izstāšanās no Otavas konvencijas un robežas ar Baltkrieviju mīnēšana. Tas viss ir nekas vairāk kā vēl viens mēģinājums izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju," sacīja Lukašenko.
"Rietumu nedraudzīgā politika pret mums attīstās atklāti agresīvā formā," uzsvēra Baltkrievijas līderis. "Mēs pagaidām neredzam nekādus īpašus riskus vai tiešus militārus draudus, jo kājnieku mīnas ir aizsardzības ieroča veids. Turklāt mums nav plānu šķērsot kaimiņvalstu robežas bez ielūguma."
Vienlaikus Lukašenko vēlreiz pauda Baltkrievijas gatavību draudzēties un sadarboties ar ikvienu, kurš to patiesi vēlas, un doties tur, kur viņus sagaida, “ne jau ar tankiem, bet ar traktoriem”.
“Kāpēc šodien mīnēt robežas, tērēt miljonus dzelzs žogu celtniecībai, kuru pārvarēšanai migrantiem nepieciešamas tikai dažas minūtes?” saka Lukašenko.
Krievijas līdera Vladimira Putina sabiedrotais Lukašenko norādīja, ka pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas ir negatīvi ietekmējušas arī Polijas, Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Viņi saskaras ar pieaugošām enerģijas cenām, tradicionālo tirgu zaudēšanu un budžeta ieņēmumu samazināšanos.
“Laiks ir parādījis, ka sankcijas ir kā šāviens kājā,” uzsvēra Lukašenko.
"Tomēr Polijas, Lietuvas un Latvijas vadībā politiskās ambīcijas ir svarīgākas par veselo saprātu. Aizsardzības budžets šajās valstīs jau tuvojas 5% no IKP (salīdzinājumam, Baltkrievijā tas ir ne vairāk kā 1%). Par visu maksā parastie cilvēki, kuru sociālā labklājība katru dienu samazinās līdz ar cerībām uz labāku dzīvi. Bet neviens nedomā par viņiem, ne par neprātīgu lēmumu sekām."
Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija ātri reaģēs uz jebkādiem tiešiem draudiem tās teritorijai. "Ja viņi pāries no vārdiem uz darbiem, tas nešķitīs maz. Mums ir viss nepieciešamais, lai nodarītu agresoram kaitējumu. Es neiesaku pārbaudīt. Tomēr jūs neizvēlaties savus kaimiņus, viņi ir no Dieva. Un mēs vienmēr esam piedāvājuši un piedāvājam dzīvot kā labiem kaimiņiem. Viņi to nevēlas. Viņi uz robežas dara tādas lietas, ko prāts nevar aptvert."
