Inteliģence mobilizējas valsts valodas aizsardzībai

 
©Pixabay

Vārdos valsts valoda tiek mīlēta un godāta, jo īpaši svētku dienās, bet – kad karodziņš no krūtežas noņemts, Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdniecība gatava atvēlēt latviešu valodai pieticīgo ķēķa valodas lomu. Inteliģence kategoriski iebilst ministrijas iecerei pāriet uz doktora darbu izstrādi tikai angļu valodā.

Ne tāpēc, ka zinātnieki to slikti prot, kaut gan arī šāds arguments būtu no svara, jo var kaitēt Latvijas zinātnes kvalitātei. Latviešu valodas lietojuma sašaurināšana zinātnē atstās nenovēršamu iespaidu uz kopējo situāciju valodas telpā. Priekšlikumu izstrāde jaunam doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas modelim ministrijas darba grupā tika sākta jau pavasarī, bet tieši valsts svētku nedēļā iekšējai lietošanai tika izplatīts šī darba melnraksts - konceptuālais ziņojums Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā. Runa ir par visaugstākās raudzes zinātniskajiem darbiem - promocija ir šo darbu aizstāvēšana, un tās rezultātā tiek piešķirts doktora zinātniskais grāds. Ministrija ir izdomājusi, ka zinātnei latviešu valoda nav nepieciešama, un šāds uzskats ir dziļā pretrunā valsts oficiālajai politikai, kas vērsta uz valsts valodas stiprināšanu.

Nule Satversmes tiesa lēmusi, ka ne tikai valsts un pašvaldību skolās jaunatnei jāmācās valsts valodā, bet arī privātajās mācību iestādēs. Faktiski tiesa atbalstījusi ministrijas virzīto izglītības valodas reformu. Bet tagad pati ministrija pasaka mazākumtautību jauniešiem, ka augstskolā un zinātnē latviešu valoda viņiem tāpat nebūs vajadzīga. Ka beigās viss tāpat būs angliski. «Tad kāpēc mācīties latviski? Būs ļoti grūti viņus motivēt,» spriež Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš. Atteikšanās no latviešu valodas promocijas darbos draud ar nenovēršamu valodas prestiža kritumu. Un neizbēgami tas radīs sekas daudz plašākā mērogā, jo zinātniskajos darbos tiek radīti jauni termini un iedibināta to lietojuma prakse. Cik riskanta ir atteikšanās no dzimtās valodas, rādot kāds Skandināvijas piemērs. Zviedrijā nozīmīgs ekonomikas žurnāls pirms ilgāka laika pārgājis no zviedru uz angļu valodu, ar domu paplašināt zinātnisko publikāciju skaitu. Taču rezultātā Zviedrijas ekonomikai veltīto pētījumu skaits pēdējā desmitgadē būtiski sarucis, jo kuru tad ārzemēs diži interesē lokālu problēmu pētniecība. Un tas pats draud arī Latvijas zinātnei - nozīmīgas vietējās tematikas pazaudēšana. Piemēram, kurš jurists vairs pētīs latviešu valodas pērlēm bagāto Civillikumu, ja tas būs jādara angliski runājošās publikas vajadzībām.

Latviski tikai Dainu skapī

Atklātajā vēstulē, kas tiks nosūtīta ministrijai, argumenti pret iecerēto pāreju uz angļu valodu doktorantūrā izklāstīti uz vairākām lapām, bet daudz vairāk vietas uz papīra aizņem inteliģences pārstāvju paraksti. Protesta vēstuli parakstījuši zinātnieki, kultūras un sabiedriskie darbinieki, arī valsts pārvaldē strādājošie. Tās ir 18 lapas un simti pazīstamu cilvēku parakstu!

Skaidrīte Lasmane, Arno Jundze, Gundega Repše, Andrejs Veisbergs, Rudīte Kalpiņa, Valts Ernštreits, Ainārs Dimants, Inga Pērkone-Redoviča, Jānis Rokpelnis, Inese Zandere, Iveta Ratinika, Juris Rozenvalds, Vents Zvaigzne, Uldis Neiburgs, Inguna Rībena, Andris Akmentiņš, Ilze Kangro, Ina Druviete, Andra Konste un daudzi, daudzi citi.

«Šābrīža situācijā, kurā dažādu apstākļu ietekmē satraukumu izraisa latviešu valodas lietojuma plašums un intensitāte, kā arī latviešu valodas vispārējais prestižs sabiedrībā, visi lēmumi saistībā ar valodas lietojumu jāizsver īpaši rūpīgi un atbildīgi, jo sekas var sniegties pāri katras konkrētās jomas robežām,» teikts viņu parakstītajā vēstulē.

Kas tad ir izraisījis inteliģences satraukumu? Konkrētais teksts ministrijas sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā skan šādi:

«Ņemot vērā, ka jaunais promocijas process paredz divu ārvalstu recenzentu dalību promocijas padomē, promocijas darbs jāizstrādā angļu valodā vai citā starptautiskā zinātnes valodā atkarībā no veiktā pētījuma jomas, kā arī nodrošina, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēj izvērtēt promocijas darbu. Ja promocijas darbs izstrādāts svešvalodā, tā kopsavilkumam jābūt latviešu valodā. Šī prasība neattiecas uz doktorantiem no ārvalstīm.»

Latviešu valodā darbi izstrādājami tikai tad, ja to prasa pētījuma joma. Tātad vismaz Dainu skapi ministrijas ieskatā drīkstētu aprakstīt latviski. Tomēr ar to ir daudz par maz pilnvērtīgai valodas kopšanai, un, kā aicinājumā pret ministrijas ieceri uzsver vēstules autori, nav pieļaujams, ka latviešu valodai tiek atvēlēta virtuves valodas loma.

Nekaunīgs vēstījums

Prasības, ko atklātajā vēstulē apkopojusi Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija, ir šādas: «Prasām arī turpmāk atļaut promocijas darbus visās nozarēs neatkarīgi no temata rakstīt un aizstāvēt latviešu valodā. Pamatnostādnes būtu šādas: 1) promocijas darbu izstrādā latviešu valodā vai pēc izvēles citā starptautiskā zinātnes valodā atbilstoši pētījuma jomai; 2) ja promocijas darbs izstrādāts svešvalodā, nepieciešams tā kopsavilkums latviešu valodā; 3) prasība sagatavot kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz grāda pretendentiem no ārvalstīm.»

Protams, nākot gaismā ministrijas plāniem, visai liela ir iespēja, ka sabiedrībai tos izdosies apturēt. Ceturtdien notiks ministrijas organizēta publiska diskusija, kurā tiks prezentēts jaunais doktorantūras modelis, un citastarp arī apspriests jautājums par promocijas darba valodu un aizstāvēšanās procedūras valodu. Kā skaidro ministrijas preses dienests: «Dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares ir ierosinājušas priekšlikumu par darbu aizstāvēšanu angļu valodā, tādējādi veicinot izcilību Latvijas zinātnē un jauno zinātnieku veiksmīgāku iekļaušanos starptautiskajā apritē.»

Taču jāatgādina, ka šī pēdējo gadu laikā nav pirmā reize, kad latviešiem nākas pastāvēt par tiesībām runāt un dzīvot dzimtajā valodā pašu zemē. Visnekaunīgākais bija Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pieprasījums ieviest valsts pārvaldē otru oficiālo valodu - angļu, jo latviešu valodas lietošana FICIL biedru skatījumā ir «nevajadzīgs procesu pagarinājums laika izteiksmē». Izglītības un zinātnes ministrija tagad ir sagatavojusi dokumentu ar līdzīgu pret latviešu valodu vērstu vēstījumu.

 

Abonē