Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Latvijas Studentu apvienībai (LSA) nav vienprātības par to, kā mazināt studējošo atbirumu, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) pauda LSA pārstāve Evelīna Puzo.
Sarunā par studējošo atbiruma mazināšanu, kas notika, reaģējot uz medijos izskanējušo rosinājumu ļaut budžeta vietu iegūt tikai reflektantiem ar vidējo atzīmi septiņi vai augstāk, studējošo un IZM viedoklis būtiski atšķīrās.
Puzo stāstīja, ka LSA rosināja veidot darba grupu, kas izpētītu ne vien atbiruma iemeslus, bet arī sociālo dimensiju augstākajā izglītībā kopumā, piemēram, studējošo nodarbinātību vai atbalsta sistēmas augstskolās, un meklētu problēmu risinājumus, no kuriem no kuriem būtu jaunu studiju kredītu dzēšanas mehānismu izveide. Tomēr IZM uzskata, ka šāda darba grupa nav nepieciešama - atbiruma problēmu augstskolas var risināt iekšēji un nepieciešamības gadījumā vērsties pie IZM ar gataviem piedāvājumiem risinājumiem nacionālā līmenī.
Pirmdien norisinājās LSA rīkotā studējošo pārstāvju tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri, kurā studējošie tika iepazīstināti ar IZM prioritātēm nākamajam gadam, kā arī notikušas diskusijas par finansējuma piešķiršanu budžeta vietām un reflektantu uzņemšanas kritērijiem.
Šuplinska stāstījusi, ka IZM prioritātes augstākajā izglītībā nākamgad ir jaunā doktorantūras studiju modeļa un jauna akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešana, izmaiņas augstskolu pārvaldībā, jaunā kreditēšanas modeļa ieviešana un augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un ieviešana.
Puzo skaidroja, ka divus no jautājumiem, kurus par īpaši būtiskiem uzskata studenti - kopējā augstākajai izglītībai piešķirtā finansējuma apmēra celšana un studējošo stipendiju skaita un apmēra celšana - ministrijas pārstāvji neuzskata par tādiem, kuriem papildu finansējumu 2021.gadam rast būs iespējams. Tā vietā prioritātes nākamā budžeta sastādīšanā būs finansējuma apmēra pieaugums zinātnei un jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai. Plānots, ka tas palīdzēs risināt mācībspēku un zinātnieku novecošanās problēmu, kas Latvijā ir īpaši izteikta.
IZM aģentūrai LETA apstiprināja, ka prioritārie pasākumi 2021.gada budžetā būs finansējuma piesaiste jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai. Ministrijā norādīja, ka sākotnēji to plānots darīt, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Tajā pašā laikā IZM sadarbībā ar Labklājības ministriju rosinās diskusiju par sociālo garantiju palielināšanu studējošajiem.
LSA pārstāve norādīja, ka diskusijas daļā par finansējuma piešķiršanu budžeta vietām ministrija atzina, ka šībrīža modelis "nauda seko studentam" nav efektīvs, tāpēc pirms augstākās izglītības finansējuma apmēra palielināšanas nepieciešams veikt pārmaiņas, tomēr konkrētus risinājumus neizteica.
Savukārt, runājot par pāreju uz kvalitātes kritērijos balstītu finansējuma sadali starp augstskolām un studiju programmām, Šuplinska atzina, ka to būtu iespējams ieviest, tomēr vispirms būs jāizvērtē, kā šāds risinājums darbosies doktorantūras studiju programmās, sacīja Puzo. Tāpat studiju programmu kvalitāti būs iespējams izvērtēt, tikai redzot absolventu un studējošo reģistra ietvaros apkopotos datus, kas varētu būt pieejami 2020.gada pirmajā pusē, kā arī studiju virzienu akreditāciju, kas norisināsies nākamo četru gadu laikā, rezultātus.
IZM norādīja, ka ministrija un studentu apvienības pārstāvji bijuši vienisprātis, ka jāturpina iesāktais darbs pie augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņas, jauna doktora studiju modeļa izstrādes, augstākās izglītības kvalitātes monitoringa un jaunās studējošo kreditēšanas modeļa ieviešanas.
Ministre aicināja studentus iesaistīties studiju vides kvalitātes veidošanā un vērtējumā, bet studenti ministriju - studējošo sociālo garantiju pārskatīšanā, tostarp stipendiju palielināšanā. "Ir skaidrs, ka nākamajā gadā intensīvākas būs sarunas par budžeta vietas izmaksām," uzsvēra ministre.
Kā ziņots, iepriekšējā tikšanās starp studentiem un Šuplinsku notika 14.novembrī un pēc tās LSA prezidente Justīne Širina aģentūrai LETA neslēpa sašutumu par to, ka ministre ieplānoja tikšanos ar studentiem laikā, kad pati nevar pilnībā iesaistīties diskusijā, kā rezultātā LSA neesot varējusi izrunāt visus paredzētos tēmu blokus.
Novembrī IZM sāka diskusiju ar studentu apvienības pārstāvjiem par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu un principiem, pēc kādiem tuvāko gadu laikā valsts finansētajās augstskolās būtu piešķiramas budžeta vietas.
Ministrijas Komunikācijas nodaļā pastāstīja, ka iemesls šādai diskusijai ir jaunu speciālistu trūkums dažādās nozarēs, studējošo motivācijas trūkums, bieža studiju programmu maiņa, kā arī ievērojams studējošo atbirums visās studiju jomās. Savukārt diskusijas par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu notiek jau daudzu gadu garumā, un šos procesus nepieciešams virzīt, lai uzlabotu augstskolas lēmumu pieņemšanas procesu, līdzsvarotu akadēmisko un administratīvo pārvaldi, uzlabotu kopējo studiju kvalitāti un veicinātu studiju programmu atbilstību darba tirgus prasībām, skaidroja IZM.
Pēc tikšanās ar ministri LSA prezidente stāstīja, ka būtiskas pārmaiņas nākamgad neesot plānotas. Viņa norādīja, ka studenti ar ministri pārrunāja jautājumus par augstskolu pārvaldību, bet nesagaidīja pietiekami skaidras atbildes. "Ministre devās prom un atbildes palika uz departamenta ierēdņu pleciem, bet viņi jau nav politiķi, kas par šiem jautājumiem lems," izteicās Širina.
LSA prezidente pastāstīja, ka uz tikšanos ar ministri bija ieradušies 76 studējošo pārstāvji no teju visām valsts un privātajām augstskolām, tomēr ministrei neesot bijis pietiekami daudz laika, lai uzkavētos diskusijā.
Širina norādīja, ka no ministrijas puses saistībā ar augstskolu pārvaldības modeļa reformu ir uzstādījums, ka modelī jāiekļauj padomes, bet LSA prezidente uzsvēra, ka jautājumu pašlaik ir vairāk nekā atbilžu. "Nav skaidrs, kā, piemēram, atlasīs ekspertus šīm padomēm? Vai tām būs amatpersonas statuss? Kādu atbildību viņi nesīs? Un tie ir tikai daži no jautājumiem," pauda Širina.
Viņa sacīja, ka IZM uzsverot tikai labo ārzemju praksi, kas attiecas uz padomju ieviešanu augstākās izglītības iestādēs, tomēr LSA prezidente vēlas, lai ministrija apzinās, ka ir valstis, kurās no šādu padomju ieviešanas ir radušās arī negatīvas sekas, piemēram, vietām izglītība kļuvusi par biznesu, zaudēta akadēmiskā brīvība, kā rezultātā zūdot studiju kvalitāte.
Tāpat Širina sacīja, ka IZM Valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs esot izrādījis iniciatīvu studentu iesaistei augstskolu lēmējinstitūcijās, tostarp padomēs, savukārt ministre esot atbildējusi, ka viņai vēl neesot skaidrs, vai studenti padomēs būtu jāiesaista.