Kā norisinās mierizlīguma sarunas starp ministriju un Muižnieku?

 
©Dāvis Ūlands/F64 Photo Agency

Mierizlīguma sarunām starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprināto Indriķi Muižnieku pagaidām nav būtiska progresa.

Sarunas par mierizlīgumu draud nonākt strupceļā, jo kā aģentūrai LETA atklāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), IZM nav gatava mierizlīgumam, kurš neietver jaunas rektora vēlēšanas, turpretī Muižnieks uzsvēra, ka jaunas LU rektora vēlēšanas, kurās varētu piedalīties arī viņš, būtu pretrunā ar likumu un ministrija nav tiesīga grozīt ne Augstskolu likumu, ne LU Satversmi.

"IZM vēlas piedāvāt godīgas vēlēšanas, turpretī Muižnieka skatījumā IZM jāsagatavo cits lēmums, un ministrija tam nepiekrīt," sacīja Šuplinska. Savukārt Muižnieks uzstāja, ka patlaban jaunas vēlēšanas "nav ne pamatotas, ne iespējamas", jo to neatļauj tiesas lēmums.

Ministre pastāstīja, ka šodien valdības sēdē ministri vienbalsīgi atbalstīja, ka amatā neapstiprinātā LU rektora jautājumā jāturpina centieni panākt mierizlīgumu.

Vaicāta, kāda būs tālākā jautājuma virzība, Šuplinska atgādināja, ka 16.janvārī tiesa sāks jautājumu skatīt pēc būtības un paralēli noritēšot mierizlīguma sarunas.

Iepriekš vēstīts, ka Muižnieks 12.decembrī nosūtīja savu mierizlīguma piedāvājumu IZM un valdībai, savukārt 3.janvārī tas tika nosūtīts arī Administratīvajai rajona tiesai. Vaicāts, kādēļ tas darīts, Muižnieks iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka tādā veidā vēlējies apliecināt, ka "no savas puses ir kaut ko darījis".

Vaicāts, vai kopš decembra ir izdevies komunicēt vai tikties ar ministrijas pārstāvjiem, Muižnieks sacīja, ka kopš mierizlīguma nosūtīšanas nekāda komunikācija ar IZM neesot bijusi.

Kā ziņots, pērn 28.augustā Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.

Vēlāk gan valdība nolēma pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu. Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to valdībai tika dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku. Ar 1.decembri par rektora vietas izpildītāju iecelts Straube.

Arī LU ir nosūtījusi Ministru prezidentam mierizlīguma piedāvājumu Muižnieka lietā, prasot atzīt rektora vēlēšanu rezultātus un apstiprināt Muižnieku rektora amatā.

Tiesā patlaban aktuāla ir tikai lieta pēc Muižnieka kā fiziskas personas pieteikuma, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu. Atbilstoši Administratīvas apgabaltiesas sniegtajai informācijai, šajā lietā LU ir atbildētājas statusā.

LU prorektore Ina Druviete stāstīja, ka universitātes izstrādātajā mierizlīguma piedāvājumā norādīts - ja valdība atzīs rīkojumu par Muižnieka neapstiprināšanu kā spēku zaudējušu un apstiprinās viņu rektora amatā, tad universitāte, kā arī pats Muižnieks atsauks savus pieteikumus tiesā.

Tāpat mierizlīguma piedāvājums paredz, ka universitāte un Muižnieks apņemas atteikties no tiesībām saņemt mantiskā zaudējuma, personiskā zaudējuma, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, sacīja Druviete.

Prorektore uzsvēra, ka tādā veidā tiktu atrisināta radusies situācija un iestātos stabilitāte, kas veicinātu augstākās izglītības kvalitāti. Druviete pauda cerību, ka valdība būs atsaucīga un iesaistītās puses sapratīs, ka gadiem ilga tiesvedība nav nevienas puses interesēs un, viņasprāt, ir beidzamais laiks atgriezties pie stabilitātes un savstarpējās sadarbības. Arī LU advokāts uzskata, ka visiem labākais situācijas risinājums ir mierizlīgums.

Savukārt IZM mierizlīguma piedāvājums paredz iespēju grozīt vai mainīt neapstiprināšanas lēmumu LU rektora amatā, ja tiek rīkotas Augstskolu likumam, LU Satversmei un Satversmes nolikumam atbilstošas LU rektora vēlēšanas.

Izglītības un zinātnes ministre sacīja, ka IZM ir informējusi Muižnieku un viņa advokātu par piedāvāto mierizlīgumu un gaida atbildi. Taujāta, kā juridiski ir iespējams rīkot jaunas vēlēšanas, ja reiz tiesa to ir aizliegusi, Šuplinska norādīja, ka Muižniekam ir piedāvāti vismaz četri varianti situācijas atrisinājumam un atkarībā no tā, kuru viņš izvēlēsies, tiks izstrādāts juridiski korekts ceļš, kādā ir atceļams valdības lēmums.

Ministrija ir gatava nepieciešamības gadījumā virzīt izmaiņas Augstskolu likumā, lai ļautu šajās vēlēšanās piedalīties arī Muižniekam.

Turpretī Muižnieka mierizlīguma piedāvājums paredz to, ka viņš atteiksies no iespējamās atlīdzības, ja tiks apstiprināts rektora amatā. Mierizlīgumā rakstīts, ka, pieņemot šo mierizlīguma piedāvājumu, Muižnieks atgriežas rektora amatā 30 dienu laikā, iesaistot LU personālu izveido struktūru, ņemot par piemēru valdības pamatnostādnes augstskolu un zinātnisko institūciju darbības modernizācijas jomā.

Pārskatu par izveidoto struktūru un izstrādātajiem projektiem Muižnieks apņemas ik pa 60 dienām iesniegt ministrijā.

Muižnieks atzīmēja, ka IZM piedāvājums organizēt jaunas LU rektora vēlēšanas, kurās varētu piedalīties arī Muižnieks, ir pretrunā ar likumu un ministrija nav tiesīga grozīt ne Augstskolu likumu, ne LU Satversmi, un nevar garantēt šādus grozījumus nākotnē tādā veidā, kādu piedāvā IZM. Šādas pilnvaras ir tikai Saeimai, uzsver Muižnieks.

Muižnieka ieskatā tas norāda, ka IZM piedāvā līgumu, ko jau sākotnēji atzīst kā iespējami neizpildāmu.