No 2020. gada 1. septembra sākas jaunā mācību satura ieviešana skolās, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lielu uzsvaru liek uz vidējās izglītības iestāžu tīklu sakārtošanu, proti, nosakot 10. līdz 12. klašu grupās minimālo skolēnu skaitu. IZM savā informatīvajā ziņojumā, ko šodien skatīs valdības sēdē, piedāvā jau pērn prezentēto četru reģionu bloku modeli – tikai ar mazliet koriģētiem skaitļiem.
Raksturojot skolu tīklu, IZM norāda, ka šajā mācību gadā ir 332 vispārējās vidējās izglītības iestādes, no tām 298 ir pašvaldību dibinātas, pa vienai IZM (Murjāņu sporta ģimnāzija) un Tieslietu ministrijai (Cēsu vakara (maiņu) vidusskola), kā arī 32 juridisku vai fizisku personu veidotas skolas. No tipoloģijas aspekta šobrīd mācību process tiek nodrošināts vispārizglītojošās vidusskolās (282), valsts ģimnāzijās (30), ģimnāzijās (8), vispārizglītojošās vakara (maiņu) vidusskolās (5) un neklātienes vidusskolās (6). Jāatgādina, ka no 2021. gada 1. septembra paredzēti tikai divi tipi - vidusskolas un valsts ģimnāzijas, izslēdzot vakara (maiņu) vidusskolas un ģimnāzijas.
Pēdējo trīs gadu laikā vispārējo vidējo izglītības iestāžu skaits samazinājies par 27 iestādēm:
12 mainījušas statusu - pārveidotas par pamatskolām; 8 pievienotas citai skolai (t.sk. 4 vakara (maiņu) vidusskolas); 7 likvidētas (t.sk. 4 vakara (maiņu) vidusskolas un 1 internātvidusskola).
Teritoriālā pārklājuma ziņā lielākais skolu skaits koncentrēts Rīgā, mazākais - Vidzemes reģionā. Lielākā optimizācija pēdējo trīs gadu laikā skārusi pašvaldības, kas veido Rīgas reģionu. Vienlaikus IZM secina, ka Kurzemes reģionā ir gandrīz tāds pats 10. - 12. klašu skolēnu skaits kā Rīgas reģionā, taču skolu ir mazāk nekā apkaimē ap galvaspilsētu.
Savukārt vidējais vidusskolas posma klašu piepildījums pa reģioniem vismazākais ir Zemgales, Latgales un Vidzemes reģionā - vidēji 85 izglītojamie. 28% vidējās izglītības iestāžu skolēnu skaits 10. - 12. klasē ir līdz 45, bet gandrīz 40% - līdz 60 izglītojamie. Četrās pašvaldību vidusskolās 10. - 12. klašu posmā nav reģistrēts neviens skolēns, bet 31 vietvaras vidusskolā nav 10. klases, tostarp sešās izglītības iestādēs ir tikai 12. klase. Esošajā administratīvajā iedalījumā deviņos novados nav nevienas vispārējās vidējās izglītības iestādes, bet 67 novados tāda ir viena.
«Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana šobrīd nenotiek pietiekami raiti, jo izglītības iestādes atrodas dažādās pašvaldībās, un saprotams, ka katra pašvaldība izglītības iestāžu tīkla kārtošanu vērtē savā administratīvajā teritorijā,» norāda IZM. Ministrija uzskata, ka vidusskolas posmā vajadzētu būt 90 un vairāk skolēniem, lai varētu kvalitatīvi īstenot jauno mācību saturu. Šobrīd Latvijā tādas ir 40% vidusskolu, kurās mācās 70% visu vidusskolēnu.
Ņemot vērā IZM ieteiktos kvantitatīvos kritērijus (skat. tabulu), četru lielo pilsētu (Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils) blokā 47 skolas atbilstu, bet 46 neatbilstu tiem. Administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgas novados 37 skolas atbilstu, bet 28 neatbilstu. Administratīvajās teritorijās ārpus novadu centriem atbilstu 51, neatbilstu 49. Teritorijās, kas ir ES ārējā robeža, atbilstu tajās esošās visas četras skolas.
IZM līdz šim ir tikusies ar 74 no 119 pašvaldībām: divas trešdaļas no tām tuvākajos gados izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā neplāno veikt. Tas tiek pamatots gan ar jau tajā veiktajām izmaiņām, gan arī situāciju, ka novadā ir tikai viena vidējās izglītības iestāde. Vairākas vietvaras ar izmaiņām nesteidzas pirms administratīvi teritoriālās reformas, bet daļa pašvaldību gaida konkrētus kritērijus vidējās izglītības iestāžu darbībai.
***
