IZM

Šodien no plkst. 8.30 līdz plkst. 11.00 pie Latvijas Republikas Saeimas notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētais pikets. Piketā pulcēsies ~ 2000 izglītības un zinātnes darbinieki un citi atbalstītāji, lai pieprasītu politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.

Līdzšinējais SIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un SIA "Tenisa centrs "Lielupe"" valdes loceklis Elmārs Martinsons apsver iespēju vērsties tiesā par viņa atcelšanu no amata.

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un SIA "Tenisa centrs "Lielupe"" ārkārtas dalībnieku sapulcē pirmdien kapitāla daļu turētāja pārstāvis – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA „Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un SIA "Tenisa centrs "Lielupe"" valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Pedagogu algu palielināšanai trūkstošajiem deviņiem miljoniem eiro šobrīd tiek meklēti dažādi avoti. Par to liecina premjera Krišjāņa Kariņa sarunas ar atbildīgajiem ministriem gan iepriekšējā, gan šajā nedēļā. Skolotāji ir skaidri likuši saprast: ja naudas darba samaksas celšanai budžeta projektā, ko valdības sēdē skata otrdien, nebūs, tad 20. martā pie Saeimas pulcēsies vismaz pusotrs tūkstotis niknu pedagogu.

Līdz ar jauno vidējās izglītības saturu plānots ieviest arī dažāda līmeņa centralizētos eksāmenus, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.

Pašvaldībām līdz septembrim jāsagatavo un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāiesniedz savs redzējums par skolu tīkla attīstību, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Valdība trešdien, 2018.gada 21. novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kuras pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020. mācību gada.

Saeima šodien piekrita pārdalīt finansējumu teju viena miljona eiro apmērā dotācijām privātajām mācību iestādēm un pašvaldībām atsevišķu izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

Kāds vīrietis vaino Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nesaimnieciskumā un liekā naudas tērēšanā.

Kā vienu no nākamā gada budžeta galvenajām prioritātēm Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzījusi pedagogu darba samaksas kāpināšanu.

Pusotras nedēļas laikā 54 eksāmenu kārtotāji lūguši pārskatīt rezultātus valsts pārbaudījumos. Līdz 10.jūlijam VISC saņēmis 71 apelāciju no 54 personām par vidusskolas centralizētajiem eksāmeniem.

Septītajā jūnijā pie Saeimas notika labi organizēts, labi iestudēts Attīstībai/Par u.c. priekšvēlēšanu pasākums, kas tika nosaukts par topošo un esošo vecāku piketu, aizstāvot labākas nākotnes izglītības iespējas. Taču es saklausīju vien progresīvu saukļu izkliegšanu un neko vairāk. Jā, mani sajūsmina šie saukļi: «Par skolu bērnu interesēm», «Brīvību vidusskolām!», «Domāt – nevis iekalt», «Pietiek slinkot – sāciet strādāt!», «Satura reforma ir fundamentāli nepieciešama»… Bet, kāpēc tie eksperti, kuri izstrādājuši jauno mācību saturu un kuri bija mītiņā, arī tik vien kā klaigāja, bet nevīžoja īsos vārdos un visiem saprotamā valodā pamatot (nevis apgalvot) gaidāmo pārmaiņu summāros kvalitatīvos ieguvumus?

Joprojām nav skaidrs modelis, kādā veidā nodrošināt pedagogu atalgojuma palielināšanu. Vakar Ministru kabinets atlika Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā informatīvā ziņojuma izskatīšanu. Tajā pašā laikā IZM ierēdniecībai par sava atalgojuma aprēķināšanas modeli nav jāraizējas. Tas ir nemainīgs jau gadiem – līdzas mēnešalgai likuma ietvaros viņi var saņemt piemaksas, pabalstus, kompensācijas, naudas balvas u.tml.

Daugmales pamatskolas angļu valodas skolotāja, Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Anita Muižniece, uzskata - ir radies mīts, ka Izglītības satura reforma nevar notikt bez sešgadnieku reformas, bez skolu optimizācijas, bez minimālā bērnu skaita noteikšanas klasēs un citiem formāliem parametriem. Ierosinātajos likumu grozījumos satura reforma ir apkrauta ar liekām birokrātiskām detaļām, kas kavē jaunās, mūsdienīgās satura reformas īstenošanu.

Jautājums par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecumam Saeimā ticis skatīts otrajā lasījumā, un koalīcijas partneri uzsver, ka reforma ir ļoti neskaidra, joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, un, kamēr nebūs skaidru atbilžu, būs grūti nonākt līdz likumu izmaiņu izskatīšanai galīgajā lasījumā. Patiesībā sešgadnieku jautājums nav tikai par to, cik gados bērnam jāsāk iet skolā, tas ir jautājums par simboliem – skolu un bērnudārzu un kļūdaino priekšstatu par to, ka bērns kaut ko iemācīties var tikai skolā, tā sarunā ar Neatkarīgo izglītības biedrību uzsver sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Sportistiem, sporta treneriem un sporta darbiniekiem ir tiesības brīvi paust uzskatus un viedokli, tostarp arī kritiku par sporta organizatorisko un pārvaldības procesu, un šādas tiesības, ja tās tiek izmantotas, ievērojot vispārpieņemtos ētikas principus un normas, ir aizsargājamas, uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Valsts policijā (VP) sāktas divas administratīvās lietas par incidentu 1.maija protesta akcijā pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās.

Ja Saeima pieņems likuma grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem, tad opozīcijai ir iespēja savākt 34 deputātu parakstus, lai virzītos uz referenduma sasaukšanu par šo jautājumu, šodien parlamenta debatēs norādīja Saeimas sekretārs, deputāts Andrejs Klementjevs (S).

Praktiskās konferences Eiropas Savienības valstu valodas vispārējā izglītībā. Kā nodrošināt izcilību? (Eiropas māja, 9. marts) saturs man šķita pārlieku pašpietiekams. Lieta sevī. Protams, es šo sanākšanu pieņemu un atzīstu kā profesionāļu (izglītības darbinieku) tusiņu, kurā viņi sprieda par sev aktuālām lietām.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) par pagājušā gada "Gada ķezu" atzinusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, par to balvu piešķirot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).