Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātie "lojalitātes grozījumi' izglītības likumā ir cīņa pret atšķirīgu viedokli, paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM).
Ja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nerosinās dienesta pārbaudi Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saistībā ar mērķdotācijā pedagogu algām pāri palikušo 1,7 miljonu eiro sadalījumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūgs Saeimai veidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbība vērtējama ar divnieku un mazu plusu, pārliecināta arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei, vai arī izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.
Sašutumu par pedagodu algu samazināšanos šobrīd pauž ne vien izglītības sistēmas darbinieki un pašvaldību vadītāji, bet arvien plašāks sabiedrības loks. Šobrīd sociālajos tīklos apgriezienus uzņem Rīgas mēra Nila Ušakova uzsāktā kampaņa, pieprasot izglītības ministra Kārļa Šadurska demisiju.
Nav skaidrs, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno pašvaldībām sadalīt pēc pedagogu atalgojuma reformas īstenošanas pāri palikušo 1,7 miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības uz zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja vietniece Ilze Priževoite.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) trūkst stratēģiskā redzējuma par skolu tīkla reformām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.
Vērtējot pedagogu algu izmaiņas, ir jāskatās uz šī procesa subjektīvajiem un objektīvajiem iemesliem, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Modra Jansone.
Kāds vērīgs sociālo mediju lietotājs pamanījis diezgan nozīmīgu kļūdu - fotoattēlā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) delegācijas vizītes Ķīnā, Latvijas karogs ir sajaukts ar Austrijas karogu.
Viena no Latvijas ekonomikas vājajām vietām ir lielā mazkvalificēto strādnieku armija – to patlaban ir ap 300 000 jeb trešā daļa no ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas. Jāpanāk, lai izglītības sistēma pārtrauktu ražot šādus darba tirgum nepiemērotus cilvēkus, uzsver Ekonomikas ministrija (EM).
Ja Izglītības un zinātnes ministrija nespēj argumentēti un profesionāli pamatot katru nelojalitātes izpausmi tās tiešā saistībā ar konkrētās personas pedagoģisko darbību, tad tā nav kvalificēta rīcība, tā ir tikai varas izrādīšana politiskajiem oponentiem.
Acis nogura, skaitot Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņus. To bija ap divsimt. Divsimt! Milzīgs intelektuālais kalns ar spožo virsotni – Kārli Šadurski (Vienotība) – augšgalā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūgs Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sākt dienesta pārbaudi Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saistībā ar mērķdotācijas sadalījumu pedagogu darba samaksai, aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pareizāk – ministrs Kārlis Šadurskis, vēlas no 2018. gada septembra skolas gaitas sešgadniekiem no vēlamām padarīt par obligātām. Pašlaik bērni uz skolu dodas pārsvarā septiņu gadu vecumā un sešgadnieki ir izņēmums, bet tagad būs otrādi – atkāpes tiktu pieļautas vien «pamatotas nepieciešamības gadījumā».
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt to arī gadu vēlāk, ziņo aģentūra LETA.
Pērn 153 skolās datorikas zinības pilotprojekta ietvaros apguva ap deviņiem tūkstošiem 1., 4. un 7. klašu skolēnu, un šogad tas tiks turpināts 2., 5. un 8. klasēs. Projekta dalībnieki uzskata, ka programma noteikti būtu iekļaujama arī jaunajā izglītības standartā, jo tā palīdz sekmīgāk apgūt arī pārējos mācību priekšmetus.
Skolotāji savu algu precīzi līdz centam uzzinās vien šā mēneša beigās. Kamēr darbosies princips nauda seko skolēnam, nekas nemainīsies, jo ziņas par skolēnu skaitu Izglītības un zinātnes minstrijas (IZM) datu bāzē nonāk septembra sākumā, norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.