IZM

Ministru kabinets vakar konceptuāli atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās.

Patīk konsekvence Rīgas pilsētvalsts aktivitātēs: tās vienmēr ir drosmīgas, aktuālas un mērķtiecīgas. Nu pienākusi kārta izglītības reformām, kuras, šķiet, tiks realizētas ātrāk un vērienīgāk nekā tās valsts teritorijā, kuru pieņemts dēvēt par Latvijas Republiku. Pagaidām pieņemts. Ņemot vērā Rīgas pilsētvalsts nerēķināšanos ar kuslajiem opozīcijas protestiem, var droši cerēt, ka pilsētvalsts vara lēnām, bet noteikti rāpos visos virzienos. Un kas gan tai varētu traucēt to darīt? Kaut kādas ministrijas? Pašvaldību vēlēšanas? Likumi? Nu, nesmīdiniet.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītā skolu tīkla pētījuma mērķis nav objektīva analīze. Neatkarīgi no skolēnu skaita Latvijā nevar pastāvēt skolas ar zemu izglītības līmeni, ir paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pirms izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) gaidāmā informatīvā ziņojuma ir pāragri sākt diskusijas saistībā plāniem veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, šodien pēc koalīcija padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā.

Pēc trim gadiem visās Latvijas vidusskolās paredzēts pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā, un plānota vēl virkne izmaiņu, lai uzlabotu mazākumtautību skolu beidzēju valsts valodas prasmi. Nozarē strādājošie atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceres, taču vērš uzmanību uz latviešu valodas skolotāju trūkumu it īpaši mazākumtautību skolās, kas varētu radīt problēmas, lai veiksmīgi īstenotu plānoto reformu.

Viņnedēļ Austrumu robežā noskatījos izrādi Ļubova Orlova. Dīva. PSRS. Neiedziļinoties teātra kritikā, pateikšu vien: lieliska izrāde. Daļēji latviski, daļēji krieviski. Mazliet arī angliski – Raimondas Vazdikas dziedātajās dziesmās. Padomju kinodīvas Ļubovas Orlovas lomā – krievu aktrise Karina Lučiņina. Neparasti plastiska, skatuviski talantīga. Vienubrīd izrādes sākumā viņa saka: «A vi vobšče po russki poņimajete?» (Vai jūs vispār krieviski saprotat? – krievu val.). Saprotam, saprotam! – skatītāji atsmej. Bet Karina turpina jau latviski – ar vieglu, tikko pamanāmu krievisku akcentu...

Lai celtu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kapacitāti, valdība pirms pāris nedēļām aiz slēgtām durvīm vienojās veikt apropriācijas pārdali 231 000 eiro apmērā IZM darbinieku darba samaksai.

Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts portatīvā datora un datora somas zādzībā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ēkas.

Piltenes vidusskolu, kur šajā mācību gada nav 10. un 11.klases, visticamāk, nāksies reorganizēt par pamatskolu, atzina Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams (ZZS).

Ceturtdienas, 31. augusta rītā par aicinājumu «saglabāt esošo kārtību, kas attiecas uz skolas gaitu uzsākšanas vecumu, kad bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma vai retos gadījumos pat astoņu gadu vecumā» portālā manabalss.lv bija parakstījušies vairāk nekā 2000 Latvijas pilsoņu.

Reaģējot uz daudzu vecāku un arī izglītības nozarē strādājošo bažām par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, nosakot skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola rosinājusi vākt parakstus pret šādu iniciatīvu portālā Mana balss.

Mācību gada pagarināšana Latvijā ir iespējama, bet varētu tikt ieviests arī vēl viens brīvlaiks pavasarī, intervijā "Latvijas Avīzei" sacījis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Sabiedrība atkal šūmējas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektu par skolas gaitu sākšanu sešu, nevis septiņu gadu vecumā, lai gan iecere nav jauna. To vairrākkārt rosinājuši iepriekšējie ministri, un arī esošais ministrs Kārlis Šadurskis to anonsēja jau pērn, plānojot izmaiņu ieviešanu 2018. gadā.

Skolēnu skaits skolās, skolu kvalitatīvie rādītāji, eksāmenu indeksi, reģionā pieejamā sporta infrastruktūra, iedzīvotāju skaita prognozes - šī un cita noderīga informācija turpmāk būs pieejama unikālā, "Karšu izdevniecības Jāņa sēta" izveidotajā ģeotelpiskās plānošanas platformā "Skolu karte". Otrdien, 11.jūlijā, plkst. 10.00 mediju pārstāvji aicināti uz preses konferenci, kurā ar interaktīvo Latvijas skolu tīkla platformu iepazīstinās un to demonstrēs Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu tīkla attīstības modeļa pētījuma eksperti.

Ministru kabineta (MK) pieņemtā kārtība, kura nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klasē un vidusskolā kopumā, neatbilst Satversmei, tāpēc tā jāatceļ, atzinusi Satversmes tiesa (ST). Kamēr pašvaldības, vecāki un pedagogi atzinīgi vērtē šādu spriedumu, tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apņēmības pilna panākt iecerēto, veicot grozījumus Izglītības likumā.

Šodien 12.klašu absolventi saņems sertifikātus par nokārtotiem eksāmeniem.

Atņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) darbiniekiem izmaksātās prēmijas būtu ņirgāšanās par cilvēkiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Prasība valsts pārbaudījumus kārtot valsts valodā ir skolēnu labākajās interesēs, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās Ministru kabinetu lemt par Latvijas pilntiesīgu Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) dalībvalsts statusu.