FOTO: Šodien pie Saeimas piketē aptuveni 2000 skolotāju, pieprasot lielākas algas jau šogad

Šodien no plkst. 8.30 līdz plkst. 11.00 pie Latvijas Republikas Saeimas notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētais pikets. Piketā pulcēsies ~ 2000 izglītības un zinātnes darbinieki un citi atbalstītāji, lai pieprasītu politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.

Lai aktualizētu jautājumu, ka 2019. gada valsts budžetā tiek paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, LIZDA ir nosūtījusi vairāk nekā 11 vēstules atbildīgajām valsts amatpersonām un politiķiem, pieprasot meklēt risinājumus, lai realizētu grafikā noteikto. LIZDA piedalījusies vairāk nekā 14 sēdēs un tikšanās ar nozares politikas veidotājiem, kurās aktualizēts jautājums par finansējumu 2019. gada valsts budžetā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei. Lai rastu papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta LIZDA ir vērsusies ar vēstuli pie Ministru prezidenta A. K. Kariņa, ar lūgumu izvērtēt sociālo partneru rosinātos 4 finansējuma avotus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2019.gada 1.septembra.

LIZDA uzskata, ka ir veiktas visas iespējamās aktivitātes, lai jautājumu risinātu pārrunu ceļā, nerīkojot piketu. Tā kā iepriekš uzskaitīto aktivitāšu rezultātā nav panākti kompromisi un finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra nav rasts, LIZDA Padome ir nolēmusi savas prasības paust, organizējot izglītības un zinātnes darbinieku piketu.

LIZDA ir saņēmusi vairāku organizāciju atbalsta vēstules LIZDA piketa prasībām: Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Tukuma novada Domes, Beverīnas novada pašvaldības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Slovēnijas zinātnes un kultūras darbinieku arodbiedrības, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Studentu apvienības.

LIZDA 20.marta piketā pieprasīs Saeimai un valdībai pildīt:

1. Izglītības likuma 53. panta trešo daļu: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par MK apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”,

2. 2018. gada 15. janvāra MK rīkojumu Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”,

3. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam noteikto, ka izglītībā strādājošo vidējā darba alga (bruto) salīdzinājumā ar vidējo darba algu valstī - 2020. gadā ir vienāda,

4. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām LIZDA un politisko partiju noslēgtās vienošanās, kas paredz panākt, lai 13. Saeima un MK nodrošina, ka tiek pildīts 2018. gada 15. janvāra MK rīkojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā protesta akcijā piedalās pedagogi no visas Latvijas, par ko liecina arī viņu līdzpaņemtie plakāti ar pārstāvēto izglītības iestāžu vai pašvaldību nosaukumiem.

Protesta dalībniekiem līdzi ir daudz zilu balonu, uz kuriem rakstīts "750 EUR" - summa par likmi, kas saskaņā ar grafiku pedagogiem būtu jāsaņem jau šī gada 1.septembrī.

Virkne protestējošo rokās esošo plakātu vēsta par to, ka šī rīta akcija ir kā "klusums pirms vētras", tādējādi norādot uz iespējamu pedagogu streiku, ja netiks pildīts grafiks. Protesta akcijā netiek izmantoti saukļi, tās dalībnieki neizliedz dažādus aicinājumus, bet pieturās pie "klusuma stratēģijas".

Uz plakātiem rakstīts arī aicinājums deputātiem ievērot pašu pieņemtos likumus, vienlaikus uzsverot, ka valstī nedrīkst veidoties situācija, ka kādi likumi tiek pildīti, bet kādi - ne.

Protesta sākumā pie akcijas dalībniekiem bija devies arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Ejot cauru pedagogu pūlim, viņš vairākkārt apstājās, lai uzrunātu un uzklausītu protestējošos izglītības darbiniekus.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga jau iepriekš skaidroja, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiedusi skolotājus doties ielās.

Valdības un Saeimas pārstāvji šodien plkst.9 Saeimā tiekas ar LIZDA, lai pārrunātu iespējamos finanšu avotus pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei vēl šogad. Saruna starp minētajiem partneriem būs kā turpinājums otrdien notikušajai valdības pārstāvju un arodbiedrības tikšanās reizei, kurā LIZDA neguva pārliecību par to, ka politiķiem ir skaidrs redzējums par to, kur ņemt grafika izpildei nepieciešamo naudu.

Ministru kabinets, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja LIZDA priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.

Šuplinska tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.

Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.

Dienu pirms protesta akcijas Kariņš atkārtoti aicināja arodbiedrību uz sarunām par iespējamu vienošanos 2019.gada budžeta projektā paredzēt iespēju ievērot algu paaugstināšanas grafiku, taču tas būtu darāms, ievērojot vairākus nosacījumus, tostarp reformu izpildi.

Minētā saruna nevainagojās ar rezultātu, valdības pārstāvjiem nespējot pārliecināt arodbiedrību par iespējamajiem finansējuma avotiem grafika izpildei.

Šuplinska, komentējot sarunu gaitu, sacīja: "Finanšu avota šobrīd nav."