Ministru kabineta (MK) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa sanāksmes laikā valdība un investori piektdien vienojās par svarīgākajām prioritātēm, kas jāīsteno, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un uzlabotu konkurētspēju investīciju piesaistē - augstskolu pārvaldības modernizēšanu un risinājumiem darbaspēka problēmām.
Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko klimatu, investori joprojām ir nobažījušies par jautājumiem saistībā ar cīņu pret tādiem finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem kā korupcija un ēnu ekonomika, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procedūrām un savlaicīgu tiesvedību krimināllietās, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sagatavotajā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanai.
Neskaidrība par Skanstes tramvaja projekta nākotni var radīt investoru neuzticību Latvijai, pauda Skanstes apkaimes attīstītāju un nekustamo īpašumu īpašnieku dibinātajā organizācijā Skanstes attīstības aģentūra.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) vakar kārtējo reizi kaunināja un brīdināja politiķus par darbaspēka trūkuma radītajiem draudiem uzņēmumiem un ekonomikai kopumā.
Kopš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir veicis būtiskus uzlabojumus ārvalstu investoru apkalpošanā, par investīcijām Latvijā interesējušies vairāki desmiti tūkstoši potenciālo investoru. Šī gada vienpadsmit mēnešos 60,4% valsts budžeta ieņēmumu nodrošināja tieši starptautiskie un lielie nodokļu maksātāji. VID arī cieši sadarbojas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, sniedzot potenciālajiem investoriem konsultācijas nodokļu un muitas jomā gan krievu, gan angļu valodā.
Skanstes apkaimes revitalizācijas projekta priekšnojautas ir aktivizējušas investoru interesi par zemesgabalu iegādi Skanstes apkaimē, un, ņemot vērā to, ka Rīgā trūkst biroju telpu un jaunu mājokļu, interese no attīstītāju puses ir diezgan augsta, sacīja Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk nekā gadu iepriekš. Tādi ir ikgadējās Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru, arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti, piedaloties 1700 uzņēmējiem no Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas, kopumā - no 21 valsts.
Lai gan 2017. gadā ārvalstu tiešo investīciju plūsma atjaunojās (pagaidām ir apkopoti tikai dati par 2017. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem), tomēr ir vērojama kāda ļoti nepatīkama tendence. ASV tiešo investīciju atlikums, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājās par 40 miljoniem eiro.
Vairums ārvalstu investoru, kuri ir ieguldījuši Latvijā, nākamajos gados plāno palielināt investīcijas, liecina 2017.gada Ārvalstu investīciju vides indekss.
Sākoties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistes procesa finiša taisnei, tiek vērtēti trīs iespējamie pretendenti, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai "airBaltic" ir paredzētas līdz gada beigām, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien aiz slēgtām durvīm informējis valdību par investora piesaistes procesu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic".
Nākamajā nedēļ plānots vērtēt maksātnespējīgā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" potenciālo investoru pieteikumus ar reālām finanšu garantijām, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Sarunas ar maksātnespējīgā "KVV Liepājas metalurgs" potenciālajiem investoriem ir noslēguma fāzē, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Tuvākajā laikā vairāki potenciāli investori varētu sākt Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padziļināto izpēti (due diligence), šodien žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Latvijas iestāšanās eirozonā ir veicinājusi tās kā investīcijām uzticamas valsts tēla veidošanos, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Lai nepieļautu valsts drošībai nozīmīgu uzņēmumu nonākšanu nevēlamu personu rokās, likumprojektu, kas reglamentēs šādas situācijas nepieļaušanu, virzīs steidzamības kārtībā, turklāt nepiesaistot uzņēmēju pārstāvjus. Likums būs attiecināms arī uz jau notikušiem darījumiem.
Pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits Baltijas valstīs kopumā ir audzis un bijis aktīvākais pēdējā desmitgadē, taču Latvija bijusi investoriem mazāk pievilcīga valsts, liecina advokātu biroja "Ellex" veiktais pētījums par M&A darījumu dinamiku Baltijas valstīs 2016.gadā.
Kurp virzās mūsu valsts, un kā sasniegt arvien augstāku attīstību? Pie Latvijas stūres esošo amatpersonu viedokļi šajā jautājumā atšķiras, secina 6K. Valsts prezidents Raimonds Vējonis norāda, ka Latvijā trūkst izlēmīgas rīcības un pastāv nepilnības tiesiskajā vidē, kas savukārt atspoguļojas faktiskajā investīciju apjoma lejupslīdē, uzņēmēju un investoru skepsē, kā arī zemajos valsts starptautiskās konkurētspējas reitingos.