VIDEO! "Piecas smakas stundā" - Madlienas iedzīvotāji negatīvi vērtē investoru megaplānus

 
RAIZĒJAS. Jau pie ieejas Madlienas tautas namā apmeklētājus sagaidīja vietējie iedzīvotāji ar plakātiem, raizējoties par sabiedrības veselību ©Imants Liepiņš

Iedzīvotāji nesaņem apmierinošas atbildes uz saviem jautājumiem, bet pašvaldība turpina virzīt uz priekšu nezināmas izcelsmes investoru megaplānus – tāda aina atklājās sabiedriskajā apspriešanā Ogres novada Madlienā.

Dubultā Kipras ofšoru kontrolē esošā SIA Gallusman, kam joprojām ir 3000 eiro statūtkapitāls un kam nav redzams neviens algots darbinieks, turpina triecientempos virzīt gigantiskas putnu fermas un olu pārstrādes rūpnīcas izveidi Ogres novada Madlienas pagastā pie Tīnūžu - Kokneses jaunās šosejas. Otrā sabiedriskā apspriešana (kuru nedrīkst nenoturēt, jo likums tādu paredz kā obligātu) pulcēja ievērojami lielāku interesentu skaitu - iemesls atklājās uz sanāksmes beigām, kad varēja uzdot jautājumus: izrādījās, ka uz pirmo sanāksmi pavasarī uzaicinājumus pastā saņēmuši vienīgi divi pagasta iedzīvotāji, kas paspējuši apziņot vien nedaudzus kaimiņus un draugus. Šajā reizē aina jau bija pavisam citāda - zāle pa pusei pilna, turklāt piecreiz lielāka mediju interese nekā iepriekš.

Draud ar policiju un telefona sadauzīšanu

Sabiedriskā apspriešana Madlienas tautas nama zālē, kur ikdienā vingrinās orķestra pūtēji un pie lielākās sienas ir kinoekrāns, iesākās ar dažu iedzīvotāju atritinātajiem plakātiem, kuros bija pausts nosodījums plāniem celt smirdoņu izraisošus objektus. Viņiem lika plakātus aizritināt ciet, bet kāds rozā kreklā ģērbies sportiskas miesasbūves jaunietis, kas vēlāk sapulces gaitā runāja Gallusman vārdā, plakātu izgatavošanā nezin kāpēc vainoja madlieniešu ataicināto juristu, kurš mierīgi sēdēja zālē vistālākajā rindā no plakātiem. Rozā krekls piegāja pie jurista, sāka strīdēties un mēģināja juristam no rokas izsist telefonu. Kad tas neizdevās, atskanēja solījumi par policistu izsaukšanu - tiešām vēlāk atbrauca ekipāža, piestāja tautas nama ārpusē un konstatēja, ka sapulce tomēr no rāmjiem nav izgājusi, tālab tikpat klusi aizbrauca. Provokatori palika bešā.

Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), kuram jāiziet cauri vairākām sabiedriskās apspriešanas stadijām, sastāv no vairākiem 200 lappušu gariem sējumiem, turklāt klāt nāks arvien jauni un jauni dokumenti. Divu stundu garumā madlienieši klausījās svarīgākos punktus, līdz pienāca laiks jautājumiem - vides aizsardzības speciālistiem no a/s VentEko, kurus IVN procedūras veikšanai nolīdzis Gallusman, nebija izdevies pārliecināt iedzīvotājus. Vēl kāda raksturīga iezīme - mirkli pirms tam, kad bija jāsākas madlieniešu jautājumiem, Gallusman līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs steigšus pameta tautas nama zāli un atpakaļ tā arī neatnāca, atstājot savā vietā atbildēt «sešniekus».

Smakas, troksnis, mājputnu līķi

Madlienieši vērsa uzmanību ne tikai uz milzu rūpniecības objektu gadījumā parastajām lietām (smirdoņu, troksni, vides piesārņojumu un avāriju varbūtībām), bet arī uz salmonelozi. Tam par pamatu kalpojuši jau četri gadījumi šogad, kad tieši no Ukrainas ievestajās olās vai sausajā olbaltuma pulverī tikušas atrastas salmonellas. «Šo preču nosūtītājs no Ukrainas ir viens komersants,» Neatkarīgajai atbildēja Evita Teice-Mamaja, Valsts ieņēmumu dienesta Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja pienākumu izpildītāja, atbildot uz jautājumu - cik un kādi uzņēmumi ieveduši Latvijā olas no Ukrainas, konkrēti, jūnija otrajā pusē, kad tika konstatēts pēdējais pagaidām zināmais salmonelozes uzliesmojums importētajās olās. Bet vienīgais zināmais olu importētājs no Ukrainas ir SIA Ovostar Europe, kas atrodas tajā pašā adresē Ikšķilē, kur Gallusman, un ietilpst tajā pašā koncernā, kura lielākais zināmais akcionārs ir dubultā Kipras pastkastīte.

Visvairāk iedzīvotājus satrauca acīm redzamais jautājums - kas notiks ar vistu mēsliem, kuru kopējais apjoms (ja tiešām tiks uzbūvētas vairāk nekā desmit milzīgas mājputnu kūtis un graudu noliktavas teju 30 metru augstumā) varētu pārsniegt 200 tūkstošus tonnu gadā? Gallusman apgalvoja, ka viņiem esot vienošanās ar desmit biogāzes stacijām, kas pieņemšot mēslus pārstrādei; pēc pamatīgākas iztaujāšanas tomēr izrādījās, ka tie ir tikai nesaistoši nodomu protokoli, nevis cieti noslēgti līgumi. Tāpat uz jautājumiem par fermu būvniecību izrādījās, ka Nīderlandes putnu fermu aprīkojuma būvniecības firmā Big Dutchman tomēr neesot vis sākti iekārtu konstruēšanas darbi pēc Gallusman pasūtījuma, bet gan esot tikai nodomu vienošanās par teorētiski iespējamu sadarbību - tātad atkal nekas konkrēts. Mēslu utilizēšanai esot veseli četri varianti, no kuriem ticamākais paredz pārstrādi uz vietas. Bet vispārējais trokšņu līmenis nepieaugšot, kaut gan troksnis būšot lielāks nekā pašreizējā šosejas dunoņa. Savukārt kritušās vistas vedīšot utilizēt, tā arī nepasakot, uz kurieni. Diskusijas par smaku atļauto līmeni nonāca līdz secinājumam, ka esot gaidāmas «piecas smakas stundā».

Skaidrs, ka iedzīvotāji ar šīm atbildēm palika neapmierināti. Tomēr madlienieši vēl nav zaudējuši cerības, jo būs vēl vairāki sabiedrisko apspriešanu etapi. Pēc iepriekšējās šādas sapulces A. Veinbergs bija gatavs žurnālistiem ilgi skaidrot savus plānus un to, kā viņš bez naudas un bez aktīviem spēšot uzbūvēt milzīgu putnkopības kompleksu, kā arī to, kur viņš olas liks (Latvija jau tagad saražo olas un vistu gaļu daudz lielākos apjomos, nekā spēj patērēt - putnkopības nozare ir viens no mūsu ekonomikas nedaudzajiem īstajiem veiksmes stāstiem, turklāt mūsu iekšējā tirgū jau daudzus gadus valda nikna konkurence), taču pēc ilgas runāšanas ar žurnālistiem A. Veinbergs beigās aizliedza jebko no viņa teiktā citēt.