Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko klimatu, investori joprojām ir nobažījušies par jautājumiem saistībā ar cīņu pret tādiem finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem kā korupcija un ēnu ekonomika, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procedūrām un savlaicīgu tiesvedību krimināllietās, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sagatavotajā nostājā attiecībā uz priekšlikumiem ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanai.
Padomes ieskatā, tas var ietekmēt gan jaunu investīciju piesaisti Latvijai, gan arī kavēt jau esošo investīciju pieaugumu. Šos riskus dažu pēdējo gadu laikā ir īpaši uzsvērušas tādas organizācijas kā OECD, Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja jeb "Moneyval" un ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija.
ĀIPL uzskata, ka "ABLV Bank" brīvprātīgās likvidācijas procesam ir jābūt pārredzamam un jāatbilst starptautiskajiem standartiem, kā arī to pilnībā jākontrolē attiecīgajām valsts iestādēm. Ir arī jāveic pamatīga un rūpīga izpēte attiecībā uz izvirzīto apsūdzību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, lai nepakļautu Latvijas finanšu nozari riskam tikt iekļautai pelēkajā sarakstā.
Ņemot vērā "ABLV Bank" situāciju un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietu, ĀIPL uzskata, ka Latvijas valdībai būtu ciešāk jāsadarbojas ar Eiropas Centrālo banku un citām starptautiskajām iestādēm attiecībā uz naudas atmazgāšanas risku
centralizētu uzraudzību Eiropas Savienībā.
"Nesenie naudas atmazgāšanas gadījumi eirozonas bankās pierāda, ka šķietami nelikumīgajos darījumos bija iesaistītas dažādas bloka valstis, līdz ar to šī jau ir starptautiska mēroga problēma, kuras risināšanai ir nepieciešama sadarbība starp dažādu valstu iestādēm," norādīja padomē.
Vienlaikus ziņojumā atzinīgi vārdi tiek pausti par Latvijas valdības centieniem atjaunot valsts finanšu sektora starptautisko reputāciju, atzīstot, ka daudzās jomās ir novērojami būtiski uzlabojumi, piemēram, patiesā labuma guvēja režīms un Finanšu izlūkošanas vienības pārskatu sniegšanas sistēma. Tomēr padomē atzina, ka joprojām ir nepieciešams pietiekams finansējums un labāka sadarbība starp valsts iestādēm, piemēram, Latvijas Finanšu izlūkošanas vienību, Ekonomikas policiju, Valsts ieņēmumu dienestu un Prokuratūru.