Levits un ārvalstu investori vienisprātis - valstī trūkst atbildīgā par inovācijām un digitalizāciju

Valsts prezidents Egils Levits un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji ir vienisprātis, ka valstī trūkst viena atbildīgā par inovācijām un digitalizāciju.

Valsts prezidenta kancelejā aģentūru LETA informēja, ka šodien Levits videokonferences režīmā tikās ar FICIL pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas augšupeju pēc vīrusa Covid-19 radītās krīzes, valsts attīstības vīziju no uzņēmējdarbības perspektīvas un citus aktuālus jautājumus.

Runājot par darbu pie Latvijas ekonomikas augšupejas, FICIL pārstāvji izteica atzinību valdības rīcībai cīņā ar vīrusu Covid-19, kas bijusi viena no veiksmīgākajām pasaules mērogā, paužot cerību, ka arī atgūšanās posmā pēc vīrusa radītās krīzes Latvija būs viena no sekmīgākajām.

Pēc Valsts prezidenta kancelejas sniegtās informācijas, FICIL uzskata, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā ir sagaidāmas būtiskas svārstības darba tirgū, tādēļ viena no svarīgākajām prioritātēm ir samazināt sociālā budžeta slogu un attīstīt skaidru cilvēkresursu pārvaldības modeli, kas stratēģiski un balstoties datos nodarbotos ar darbinieku pārkvalificēšanu un mācībām. Tas nodrošinātu ne tikai ātrāku darbinieku atgriešanos darba tirgū, bet arī viņu prasmes būtu atbilstošākas tirgus prasībām. Valsts prezidents bija vienisprātis ar FICIL, piebilstot, ka valdībai ir skaidri jādefinē perspektīvās jomas un virzieni, lai to attīstībā būtu jēgpilni ieguldīt valsts finanšu līdzekļus.

Nozīmīgs diskusijas temats starp abām pusēm bija digitalizācijas attīstība Latvijā. FICIL pārstāvji atzina, ka Covid-19 krīze labi parāda publiskā sektora spējas ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem, taču, lai veiksmīgi digitalizētu valsts pārvaldi, ir nepieciešama vienota un analītiska pieeja šim procesam, kā arī jāveicina atvērto datu kultūra un datu centralizācija.

Gan Valsts prezidents, gan FICIL pārstāvji bija vienisprātis, ka valstī šobrīd trūkst viena atbildīgā, kurš rūpētos par to, lai inovācijas un digitalizācija kļūtu par valsts politiskās darba kārtības sastāvdaļu. FICIL pauda stingru nostāju, ka šobrīd no uzņēmējiem tiek gaidīta transformācija, taču tas pats tiek gaidīts arī no valsts sektora puses, un šis brīdis ir īstais, lai to sāktu mērķtiecīgi darīt.

Sarunā tika aizskarta arī augstākās izglītības reforma, par ko šobrīd norit diskusijas Saeimā. FICIL pārstāvji norādīja, ka kvalitatīva augstākās izglītība sistēma ir ļoti svarīgs instruments, lai sagatavotu jaunos speciālistus, kā arī mazinātu potenciālo emigrācijas vilni krīzes ietekmē.

Abas puses bija vienisprātis, ka augstākās izglītības reformas fokusam jābūt uz efektīvu pārvaldību un stratēģisku attīstības plānu augstākās izglītības iestādēm, veicinot ciešāku sadarbību ar privāto sektoru un arī starptautiskiem nozaru ekspertiem. Gan Valsts prezidents, gan FICIL solīja aktīvi sekot līdzi reformas izstrādei arī turpmāk.