"KVV Liepājas metalurgs" maksātnespējai gads: Kausē metālu, dedzinot naudu
Gada jubileja uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs maksātnespējai 16. septembrī atzīmēta ar solījumiem uzņēmuma mantu pārdot līdz šā mēneša beigām.
Precīzāk sakot, 16. septembra solījumi attiecās nevis uz uzņēmuma pārdošanu, bet pirkšanu. Ja piepildījies tas, uz ko pagājušās nedēļas beigās cerēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, tad 16. septembris sakritis ar gala termiņu uzņēmuma mantas pircēju saistošo piedāvājumu saņemšanai. Šonedēļ mantas pārdevējiem jāizvēlas labākais piedāvājums un nākamajā nedēļā jānoslēdz pārdošanas līgums. Saistošais piedāvājums nozīmē to, ka pircējs no sava piedāvājuma vairs nedrīkst atteikties, ja pārdevējs izvēlas mantu pārdot tieši viņam. Pirms tam iespējamie pircēji iesniedza pārdevējam nesaistošos piedāvājumus, kas deva viņiem vairāk informācijas par pārdodamās mantas juridisko statusu un fizisko stāvokli, bet atstāja tiesības no piedāvājuma atteikties, ja savāktā informācija viņus aizbiedētu. Šī nedēļa sākās ar uzņēmuma administratora Guntara Kora apstiprinājumu Neatkarīgajai, ka saistošie piedāvājumi esot un metalurģiskā kombināta mantas pārdošanas darījums jāpabeidz septembrī.
GADA JUBILEJA uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas procesam un Neatkarīgās publikācijai par šā procesa startu / Ekrānšāviņš no avīzes
KVV Liepājas metalurga manta ir praktiski tā pati, kas jau tika pārdota 2014. gada 2. oktobrī kā juridiski pavisam cita uzņēmuma Liepājas metalurgs manta. Šis gadījums māca, ka reālajā dzīvē notikumi var pavērsties pavisam savādāk, nekā rakstīts juridiski pareizi noformētos dokumentos. Pašreizējā brīdī būtu pārsteidzīgi apgalvot pat to, ka visi par saistošajiem piedāvājumiem iesniegtie dokumenti ir nopietni domāti un nopietni ņemami. Uzdevums atpazīt ne vien dāsnāko, bet reāli izpildāmāko pircēju solījumu tiek dalīts starp G. Kori un valdību kā lielāko no KVV Liepājas metalurga kreditoriem. Iepriekš ar Liepājas metalurga mantas pircēja izvēli varbūt kļūdījās, bet varbūt apzināti fiktīvu darījumu nokārtoja administrators Haralds Velmers un Laimdotas Straujumas vadītā valdība. Viņi par Liepājas metalurga pircēju starp vairākiem pretendentiem izvēlējās Ukrainas metāllūžņu apsaimniekotāju KVV Group. Darījuma slēgšanas grafiks lielā mērā tika pakārtots tam, lai tobrīd valdošās partijās ar Vienotību un L. Straujumu priekšgalā varētu izmantot Liepājas metalurga pārdošanu savai reklāmai acumirkli pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Rezultātā tika izveidots dzīvotnespējīgs uzņēmums KVV Liepājas metalurgs, ar kuru saistītās problēmas uzveltas tagadējai Māra Kučinska valdībai. Neatkarīgi no tā, kādu izvēli attiecībā uz KVV Liepājas metalurga pircējiem izdarītu G. Kora un M. Kučinska tandēms, tā tiks uztverta ar daudz lielāku neticību nekā iepriekšējā izvēle, ko personificēja H. Velmers un L. Straujuma.
Par savu darbošanos L. Straujuma pagaidām nes tikai politisko jeb nekādu atbildību, bet H. Velmers jāizstrīpo no Latvijas miljonāru saraksta, lai gan viņš skaitās saņēmis 1,03 miljonus eiro par Liepājas metalurga pārdošanu. Pēc tam viņš labticīgi atļāva ukraiņiem tērēt uz viņa rēķina elektrību pret solījumu atdot naudu tad, kad uzņēmums sāks strādāt un pelnīt, un tagad turpina tiesāties par nepilnu 600 tūkstošu eiro piedzīšanu. Protams, ka tādā situācijā nav noslēdzams Liepājas metalurga maksātnespējas un bankrota process.
Mēģinājums nodrošināties pret atkārtotā pārdošanas darījuma izgāšanos ar tīri birokrātiskiem paņēmieniem ir tāds, ka tika nodibināta SIA FeLM ar pienākumu uzmanīt G. Kori un sagatavot ziņojumu valdībai par to, cik pamatoti vai nepamatoti būtu piekrist viņa izvēlei par KVV Liepājas metalurga mantas pircēju. Nodibināt FeLM tika uzdots Privatizācijas aģentūrai (PA), kas cesijas līguma veidā pārņēma no Valsts kases apmēram 60 miljonu eiro piedzīšanu, cik daudz Valsts kase kā galvotājs bija samaksājusi Liepājas metalurga vietā tā parādu segšanai. Cesijas jēga bija paslēpt tālāk no Latvijas kreditoriem faktu, ka Latvija visai vieglprātīgi izlieto privātuzņēmēju parādu segšanai naudu, ko pati aizņēmusies. Pagaidām šī nauda vēl neskaitās norakstīta zaudējumos. Tās faktiskās atgūšanas ilūziju uzturēšanai valsts FeLM jeb PA personā ir uzņēmusies nākamos izdevumus ne tikai par G. Kora uzmanīšanu, bet arī par KVV Liepājas metalurga mantas apsargāšanu un gan jau vēl par kaut ko.
Ne īpaši pārliecinoša šķiet iespēja pagūt ar KVV Liepājas metalurga mantas pārdošanu, ja tā vispār notiks, vēl šajā mēnesī. Lai to pagūtu, G. Korim jāpaspēj informēt FeLM par pircēju piedāvājumiem, FeLM šī informācija jāpārbauda un jāsniedz savs atzinums valdībai, kur ministriem var rasties daudzi jautājumi vai vēlēšanās izcelt sevi ar jautājumiem, ko ierakstīt savos un savu partiju aktīvos pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Diez vai katru no šīm darbībām iespējams paveikt dažu dienu laikā, ja vien vienošanās par darījumu jau nav notikusi aizkulisēs. Darījuma organizācijas publiskajā versijā jācitē vārdi no PA skaidrojuma Neatkarīgajai, ka «konkrēti termiņi būs atkarīgi no administratora sagatavotās informācijas saņemšanas».
Lai kādi būtu darījuma sagatavošanas veidi un termiņi, nereālistiski izklausītos tas, ja kāds apsolītu samaksāt uzņēmuma pārdevējiem kaut aptuveni tik daudz naudas, cik būtu nepieciešams KVV Liepājas metalurga atstāto parādu segšanai. Šā gada pavasarī saskaitīto parādu summa bija apmēram 120 miljoni eiro. Par Liepājas metalurga mantas pārdošanas cenu 2014. gadā tika deklarēti 107 miljoni eiro, bet ar samaksas termiņu desmit gados. Jau toreizējā cena lika norakstīt pusi no Liepājas metalurga kopumā atstātajiem parādiem, bet tagad kreditoriem nāksies samierināties ar nākamās naudas porcijas zaudēšanu. Prakse taču parādīja, ka Liepājas metalurga ražošanas iekārtas nav tik izcilas, pašreizējā ekonomiskā konjunktūra pasaulē un tieši metalurģijā nav tik augšupejoša un ražošana, jo īpaši energoietilpīga ražošana Latvijā, nav tik izdevīga, lai reāli būtu iespējams izpirkt uzņēmumu ar 100 miljonu eiro peļņu desmit gados, kā to bija iecerējuši ukraiņi. Līdz ar uzņēmuma darbības atsākšanu 2015. gada sākumā tā saimnieki sāka nevis pelnīt, bet piemaksāt par ražošanas procesa uzturēšanu. Saprotams, ka viņi šādu uzņēmumu dažu mēnešu laikā slēdza un pameta kopā ar vecajiem un jaunajiem, uzņēmuma darbības atsākšanas mēnešos radītajiem, parādiem.
Tas, ko par iespējamo darījumu atklājis A. Ašeradens, vedina domāt, ka Latvija mēģinās pārdot ne tik daudz konkrētās ēkas un ražošanas iekārtas, cik tiesības ieviesties Eiropas Savienībā uzņēmumiem no savienībā neietilpstošām valstīm. Par savām tiesībām apmierināt šādus interesentus Latvija esot konsultējusies Eiropas Komisijā.
Ukraiņu pazušana no Liepājas diemžēl nenozīmē to, ka viņi ir pazuduši vispār. Valsts kanceleja, kas centralizējusi Latvijas Republikas pārstāvību starptautiskajos investīciju strīdos, vakar apliecināja Neatkarīgajai, ka KVV Group līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins ir vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes - ICSID) ar prasību, lai Latvija sedz zaudējumus, ko viņš šeit cietis. Prasītājs atsaucas uz Latvijas un Ukrainas ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līgumu. Valsts kanceleja prasības atvairīšanai izveidojusi darba grupu un piesaistījusi zvērinātu advokātu biroju Lalive.