Skanstes apkaimes revitalizācijas projekta priekšnojautas ir aktivizējušas investoru interesi par zemesgabalu iegādi Skanstes apkaimē, un, ņemot vērā to, ka Rīgā trūkst biroju telpu un jaunu mājokļu, interese no attīstītāju puses ir diezgan augsta, sacīja Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Viņš skaidroja, ka zeme Skanstē galvenokārt pieder privātīpašniekiem - lielākie īpašnieki ir "Merks" un "Pillar", kas paši ir arī attīstītāji, daļa zemes pieder fiziskām personām, daļa - banku nekustamo īpašumu uzņēmumiem. Attiecīgi ir daudz zemesgabalu, kurus īpašnieki varētu pārdot attīstītājiem, vismaz vairāki desmiti hektāru. Aptuveni puse Skanstes apkaimes teritorijas vēl ir pieejama investoriem, skaidroja Vanags.
Šogad viens no nozīmīgākajiem notikumiem Skanstē ir Igaunijas uzņēmuma "Kapitel" plānotā aptuveni 30 000 kvadrātmetru lielā "Skanste Elemental" biroju centra būvniecības sākšana šovasar
Viņš piebilda, ka esošie Skanstes attīstītāji būtu uzskatāmi par spēcīgākajiem attīstītājiem Latvijā, piemēram, "Merks", "Hanner", "Kapitel" ir ļoti nozīmīgi tirgus spēlētāji visas Baltijas līmenī.
"Šogad viens no nozīmīgākajiem notikumiem Skanstē ir Igaunijas uzņēmuma "Kapitel" plānotā aptuveni 30 000 kvadrātmetru lielā "Skanste Elemental" biroju centra būvniecības sākšana šovasar. Tas būs viens no lielākajiem un kvalitatīvākajiem biroju centriem Rīgā, kas tiek projektēts un tiks būvēts atbilstoši BREEAM ilgtspējas standartam, pievēršot lielu uzmanību vides faktoriem," stāstīja Vanags.
Tāpat vai nu šogad, vai arī nākamā gada sākumā somu kapitāla uzņēmums "KBO" sāks sava dzīvojamā kvartāla celtniecību Skanstes revitalizējamajā daļā - kādreizējā mazdārziņu teritorijā. Kopumā šajā kvartālā ir plānotas piecas daudzdzīvokļu mājas ar 1200 jauniem dzīvokļiem demokrātisko cenu kategorijā, tas paredzēts 3000-4000 cilvēku.
"Ļoti svarīga lieta ir Skanstes revitalizācijas projekts, kas dod pamatu līdz šim mazattīstītās Skanstes daļas attīstībai. Šo projektu virza Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, tā mērķis ir izveidot publisko infrastruktūru - ielas, ilgtspējīgu lietusūdens apsaimniekošanas sistēmu un iespēju robežās inženiertīklus. Izveidotā publiskā infrastruktūra ļaus privātajiem investoriem investēt jaunu ēku būvniecībā. Šis projekts tiks īstenots par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem - kopējās izmaksas ir aptuveni 10 miljoni eiro, un ES līdzfinansējums ir aptuveni seši miljoni eiro," stāstīja Vanags.
Viņš atzīmēja, ka tieši revitalizējamajā daļā ir plāns izveidot Rīgas konferenču centru, kas spētu uzņemt lielas starptautiskas konferences līdz pat 3000 delegātu. Vanags skaidroja, ka tūrisma nozare laiku pa laikam sūdzas, ka Rīgai iet garām virkne starptautisku konferenču - Eiropā vidēji notiek aptuveni 6000 konferenču gadā, tām ir gandrīz septiņi miljoni delegātu, un lielākā daļa no šīm konferencēm ir migrējošas.
"Starptautisko konferenču piesaistē ļoti sekmīga ir Prāga, kur notiek piecas reizes vairāk starptautisku pasākumu nekā Rīgā, nemaz nerunājot par Stokholmu, Kopenhāgenu un Helsinkiem. Raugoties uz to, kāda ir attīstība Rīgas lidostā, kāda ir viesnīcu kapacitāte, Rīga ir ideāli piemērota starptautisku konferenču rīkošanai. Kā rāda Eiropas valstu pieredze, šādi konferenču centri vai nu atrodas valsts vai pašvaldības īpašumā, vai arī to kapitālieguldījumi ir bijuši kaut kādā veidā dotēti. Tas būtu tipisks publiskās un privātās partnerības projekts, un cik man zināms, Kultūras un Ekonomikas ministrija pie šī jautājuma strādā. Šis projekts gan vēl nav tuvu realizācijai, un vēl jau arī nav teikts, ka tiks izlemts par labu Skanstei," sacīja Vanags.
Jautāts, vai ir vēl kādi nozīmīgi projekti, kas nonākuši tuvu savai realizācijai, Vanags norādīja, ka vēl viens būtisks projekts ir futbola skolas "Metta" jaunais stadions ar visu infrastruktūru - segtajām tribīnēm un futbola apmācībai nepieciešamajiem laukumiem.
"Tāpat interesanta attīstība notiek Sporta ielas kvartālā - bijušajā "Laimas" šokolādes ražotnē, kur uzņēmums "NP Properties" plāno izveidot mākslas, gastronomijas un tehnoloģiju centru, ko sauks "Sporta 2". Patlaban šajā projektā notiek darbs ar arhitektiem, un drīzumā jau varēsim gaidīt būvdarbu sākšanu. Jau tagad šajā teritorijā atrodas "kim?" laikmetīgās mākslas centrs un jaunuzņēmumu inkubators "TechHub Riga"," sacīja Vanags.
Viņš piebilda, ka notiek arī "SWH" biroju centra nopietna rekonstrukcija - novecojošās ēkas tiek pilnībā pārbūvētas, un tas būs ļoti mūsdienīgs projekts. Savukārt "Merks" nupat pabeidzis dzīvojamo ēku projektu "Skanstes parks", kas noslēdz daļas Skanstes teritorijas attīstību, kurā atrodas arī "Skanstes virsotnes" un "Skanstes mājas". Vēl "Merks" plāno biroju un dzīvojamo ēku kvartāla attīstību revitalizējamajā daļā, patlaban vēl notiek projektēšana.
Vanags norādīja, ka ir vērojama investoru interese arī par "ABLV Bank" iesākto "New Hanza" kvartāla projektu. ""New Hanza" teritorija - 34 hektāri jeb aptuveni 11% no visas Skanstes teritorijas - ir izcili novietota, atrodoties vienlaikus gan Skanstē, gan blakus Rīgas klusajam centram. Ņemot vērā arī paredzamos infrastruktūras projektus - Skanstes tramvaja līniju un Skanstes revitalizācijas projektu -, tā ir ļoti perspektīva teritorija kā pilsētas centra paplašinājums. Šis projekts ir piemērots investoriem, un par to arī ir interese. Latvijā aktīvi strādājošie lietuviešu un igauņu attīstītāji saredz Rīgas atpalicību no kaimiņvalstīm tieši biroju centru attīstībā, kā arī mājokļu celtniecības jomā. Latvijā ir ļoti maz spēcīgu vietējā kapitāla attīstītāju. Visi lielākie attīstītāji, kas tostarp darbojas arī Skanstē, ir no Lietuvas vai Igaunijas - "Merks", "Hanner", "Kapitel" - vai ar Somijas kapitālu - "YIT", "KBO". Skaidrs, ka šie attīstītāji vērtē katru interesanto projektu un teritoriju," sacīja Vanags.