Ministru kabineta (MK) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa sanāksmes laikā valdība un investori piektdien vienojās par svarīgākajām prioritātēm, kas jāīsteno, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un uzlabotu konkurētspēju investīciju piesaistē - augstskolu pārvaldības modernizēšanu un risinājumiem darbaspēka problēmām.
Tāpat investori un valdība vienojās par to, ka nepieciešams strādāt pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas.
Augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeļa modernizācija uzlabotu to starptautisko konkurētspēju un kļūtu par Latvijas dzinējspēku ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku, norādīja MK. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešams stiprināt padomnieku konventa lomu stratēģisku lēmumu pieņemšanā, kā arī iesaistīt augstskolu stratēģiskajā vadībā darba devējus, absolventu pārstāvjus un citus partnerus. Tāpat nepieciešams izstrādāt stratēģiju ārvalstu mācībspēku piesaistei un pārskatīt investīciju prioritātes, liekot uzsvaru uz mācību saturu, nevis augstskolu infrastruktūru. Joprojām jāturpina darbs, lai sekmētu augstskolu ciešāku sasaisti ar darba tirgus vajadzībām.
Lai mazinātu šķēršļus Latvijas ekonomikas attīstībai, jāmeklē risinājumi samilzušajai darbaspēka pieejamības problēmai. MK informēja, ka nepieciešams pilnveidot nosacījumus ārvalstu darbinieku piesaistei, kā arī veiksmīgākai personu ar invaliditāti iesaistīšanai darba tirgū. Nepieciešams uzlabot tos nosacījumus, kas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā un profesionālajā izglītībā, kā rezultātā uzlabotos darba produktivitāte. Darbaspēka pieejamības palielināšanai jāpārskata nosacījumi, kas veicinātu darbinieku mobilitāti reģionos.
Lai efektivizētu un paātrinātu uzņēmēju digitālo komunikāciju ar valsts pārvaldi, nepieciešams veikt valsts pārvaldes e-pakalpojumu pārskatīšanu un optimizāciju no lietotāja pieredzes viedokļa (UX - "user experience"). Uzņēmumu un valsts pārvaldes saziņas digitalizēšana palīdzēs arī ierobežot ēnu ekonomikas izpausmes, vienojās valdība un investori.
Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanā jāievieš specializētās tiesas, piemēram, Finanšu instrumentu tirgus likuma normu piemērošanas un tiesiskās aizsardzības procesa jomā, kā arī jāveicina starpinstitūciju sadarbība nacionālajā un starptautiskajā līmenī korupcijas un ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā. Jāturpina darbs Latvijas starptautiskās reputācijas uzlabošanā, tostarp laikus ieviešot "Moneyval" rekomendācijas.
Tikšanās laikā valdība un ĀIPL pārstāvji vienojās, ka labas pārvaldības principi jāievieš ne tikai valsts kapitālsabiedrībās, bet arī pašvaldību uzņēmumos, kā arī jāsāk valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību funkciju audits, lai uzlabotu efektivitāti un optimizētu resursu izlietojumu.
Pēc prezentācijām un diskusijām ĀIPL nodeva Ministru kabineta rīcībā astoņus pozīciju ziņojumus ar priekšlikumiem un rekomendācijām tālākai izvērtēšanai - makroekonomiskās politikas jomā, darbaspēka pieejamības un kvalitātes jomā, augstākās izglītības jomā, transporta un loģistikas jomā, ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas uzlabošanas jomā, digitalizācijas jomā, investīciju drošības un aizsardzības jomā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un enerģētikas jomā.
Latvijas valdības un ĀIPL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999.gada, to mērķis ir nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Latvijas valdības un ĀIPL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta līmeņa ierēdņi un ĀIPL biedru uzņēmumu vadītāji. MK un ĀIPL nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks 2020.gada pavasarī.