Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izdevumi nākamā gada budžetā jāsamazina par 13,4 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni astoņus miljonus eiro plānots ietaupīt, samazinot darbinieku skaitu, trešdien, 6.augustā, "Delfi tv" raidījumā "Kāpēc" stāstīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Viņa skaidroja, ka valdības uzstādījums šobrīd ir katram ministrijas resoram mazināt izdevumus. "Mums ir liels budžets, un attiecīgi daudz būs jāsamazina izdevumi, un mēs rūpīgi pie tā strādājam," teica VID ģenerāldirektore, norādot, ka Finanšu ministrija (FM) uzdevusi VID samazināt izdevumus par 13,4 miljoniem eiro. No tiem aptuveni astoņi miljoni eiro tiks samazināti tieši atalgojuma budžetā.
Izdevumu samazināšanai VID plāno atlaist darbiniekus, tomēr konkrētu atlaižamo darbinieku skaitu Šmite-Roķe nenosauca, norādot, ka, kamēr nav pateikts pašiem darbiniekiem, to nevar paust publiski. Turklāt atlaižamo darbinieku skaits būs redzams augusta beigās, kad valdība nāks klajā ar kopējo samazinājuma summu.
Šis izdevumu samazinājums ir ļoti smags, būs jāatlaiž arī darbinieki, nevaram atrast cita veida izdevumus, ko mazināt. Tas nav viegls lēmums, bet tas ir jāizdara," teica VID ģenerāldirektore.
Šmite-Roķe skaidroja, ka viņas mērķis ir, lai tie cilvēki, kuri paliek strādāt, kuri ir aktīvi, ar iniciatīvu un nāk ar jaunām idejām, nejustu atalgojuma samazinājumu. "Tātad nevis visiem vienādi mēs samazināsim atalgojumu, bet kļūsim efektīvāki," teica VID ģenerāldirektore.
Jautāta, vai tas ietekmēs iestādes kapacitāti, Šmite-Roķe atbildēja, ka saistībā ar darbinieku atlaišanu šobrīd sarunās ar pārvalžu vadītājiem tiek pārvērtēts tas, kuras ir tās lietas, kuras var darīt gudrāk vai nedarīt. Tās ir lietas, kas patērē daudz resursu, bet nedod nekādu pienesumu.
Jau ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta (MK) dotajam uzdevumam jāveic publiskā sektora efektivizācija un vispārējās valdības izdevumu samazinājums ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.-2028.gadā, tajā skaitā 2026.gadā - ne mazāk kā 150 miljonus eiro. Izdevumu efektivizēšanas un samazināšanas rezultātā iegūto finansējumu plānots primāri novirzīt aizsardzības un drošības izdevumu finansēšanai, apvienojot iekšzemes fiskālos pasākumus un starptautiskos aizdevumus. Papildus ar MK lēmumu ir noteikts, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiks veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP).