Eksperts ceļ trauksmi - vērtīgas kultūras nonāk lopbarībā

Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā. Lauksaimnieki nodarbojas ar risku vadību, nereti nonākot smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt.

Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu. Valdības pieņemtais lēmums ir pareizs, un uz situāciju jāreaģē operatīvi, bet vienlaikus ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai nākotnē samazinātu ražas zudumus vai negatīvu ietekmi uz kvalitāti.

Sāk kulšanu, neraugoties uz mitrumu

Kurzemē situācija ir krietni labāka, nekā Latgalē, lai gan, protams, arī vienā reģionā dažādās vietās ir vērojamas atšķirības. Lauksaimnieki cenšas izmantot katru saulaino dienu, jo turpmākās laika prognozes nav iepriecinošas. Daudzi zemnieki sākuši kulšanu, neraugoties uz mitrumu, un daļai saimniecību ir pat salīdzinoši augsti eļļas iznākuma rādītāji - atsevišķos gadījumos līdz pat 47,4%, kas uzskatāms par ļoti labu rezultātu. Vidējā raža šobrīd ir aptuveni 3 tonnas no hektāra. Vienlaikus liela daļa sējumu vēl atrodas uz lauka, jo nav pilnībā nogatavojušies. Turklāt, jāņem vērā, ka rapši šogad jau bija cietuši no pavasara salnām.

Daļa lauku ir iekrituši veldrē

Laikapstākļi ir ietekmējuši arī tilpummasas trūkumu labībā, proti, graudu masa uz noteiktu tilpuma vienību (parasti kg/hl) ir zemāka, nekā pieņemtais standarts. Tas nozīmē zemāku graudu kvalitāti - vienkopus ir gan lielie graudi, gan sīki un tukši, tāpēc tiek novirzīti lopbarībai, kas nozīmē arī zemāku cenu. Graudu cena jau tā šobrīd nav augsta, bet, ja tie jānovirza lopbarībai, ieņēmumi ir vēl mazāki. Jau šobrīd var redzēt, ka daļa lauku ir iekrituši veldrē. Ja lietavas turpināsies, sāksies dīgšanas process un vēl daļu graudu nāksies klasificēt kā lopbarību. Protams, daudz kas ir atkarīgs no šķirnes. Vēlīnās šķirnes dīgst, aug un nobriest ilgāk un tās šobrīd vēl nav tik ļoti ietekmētas. Šī brīža novērojumi liecina, ka tādas kviešu šķirnes kā “Etana” un “Nida” vismaz pagaidām demonstrē lielāku izturību un nav kritušas veldrē. Neviens nebija gatavs tādiem laikapstākļiem - līdz Līgo svētkiem mitrums bija atbilstošs, nebija gluži sausuma gads, bet nebija arī pamata satraukumam. Bet jūlijs ieviesa savas korekcijas un šobrīd laikapstākļi ir ļoti grūti prognozējami.

Miltrasa un melnais sodrējums

Laikapstākļi nesaudzē, un neviens nav atcēlis arī problēmas ar kaitēkļiem. Maijā bija novērojams, ka veidojās miltrasa, pret ko palīdzēja T1 apstrāde ar fungicīdu. Daļa saimniecību veica arī T2 apstrādi vārpošanas fāzē, kas aizsargātu augšējās lapas. Bet daļa, vēlēdamies ietaupīt, to nedarīja. Dažviet bija vērojams arī melnais sodrējums - sēņu izraisīta infekcija, kas veido melnus, sodrējiem līdzīgus pārklājumus uz augu virsmām, īpaši uz lapām, stiebriem un vārpām.

Novāc ziemas kviešus, riskējot zaudēt rapšu ražu

Šobrīd lauksaimnieki izmanto katru sausuma brīdi, lai novāktu ražu. Diemžēl, pupas ir sākušas dīgt jau pākstīs, arī rapši ir sākuši dīgt, kas, protams, nav labi. Tradicionāli šajā laikā rapsis būtu nokults, bet šogad tā novākšana ir aizkavējusies, un jau pienācis kviešu laiks. Daļa steidz novākt ziemas kviešus, riskējot zaudēt rapšu ražu, bet daļa - lemj par labu rapsim, baidoties, ka sāksies krusa. Atstājot ražīgāko lauku kā pēdējo, var sagaidīt krusu. Diemžēl, ka rapsis ir kultūra, ar kuru krusas sekas var izjust arī nākamajos gados. Katrs saimnieks izvērtē riskus un lemj, ko paspēt nokult pirmo.

Sertificēts materiāls nozīmē arī svaigākas sēklas

Šie laikapstākļi ir jāpārdzīvo, bet vienlaikus jādomā par ilgtermiņa risinājumu un risku mazināšanu, piemēram, izmantojot sertificētu sēklas materiālu. Izmantojot no kaimiņa ņemtas sēklas, visām iepriekš minētajām problēmām klāt vēl var dabūt arī nezāles, piemēram, lāčauzas, ar kurām cīnīties ir ļoti dārgi. Sertificēts materiāls nozīmē arī svaigākas sēklas, piemēram, C2 ataudzējums ir otrā reprodukcijas pakāpe pēc sākotnējās šķirnes materiāla, kas nozīmē garantētu dīgtspēju un tīrību. Protams, kvalitatīvs sēklas materiāls nav lēts, tāpēc Latvijai būtu ļoti vērtīgi sekot Lietuvas piemēram, kur tiek sniegts valsts atbalsts zemniekiem un lauksaimniekiem, kuri izmanto sertificētu sēklas materiālu. Tā ir daļa no lauku atbalsta programmas. Iespējams, ārkārtas situācija šogad mudinās politikas veidotājus arī Latvijā aizdomāties par šādu atbalsta risinājumu, lai palīdzētu lauksaimniekiem mazināt riskus.

Kopumā šī sezona ir kļuvusi par smagu pārbaudījumu Latvijas lauksaimniekiem, izgaismojot gan laikapstākļu neprognozējamību, gan nepieciešamību pēc efektīvas risku pārvaldības un ilgtermiņa stratēģijas. Vienlaikus šī krīze ir iespēja - tā var kalpot kā stimuls valsts līmeņa atbalsta mehānismu pilnveidošanai, tostarp, ieviešot atbalstu par sertificētas sēklas izmantošanu, kā tas jau notiek kaimiņvalstīs.