Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Investoru naudu pievilinās ar speciālu tiesu

© Pexels

Latvijas amatpersonas izdomājušas uzlabot valsts tēlu iespējamo investoru acīs ar speciālas tiesas izveidošanu uzņēmēju strīdu un ekonomisko noziegumu izskatīšanai.

Speciālās ekonomiskās tiesas idejas bīdīšanu un tās izveidošanai nepieciešamo likumdošanas aktu projektu izstrādi uzņēmies tieslietu ministra Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas, bet atbalsta tai netrūkst arī citos koalīcijas grupējumos. Vakar šīs idejas propaganda tika pasniegta kā diskusija, ko vadīja Jaunās Vienotības deleģētā Ministru prezidenta māsa, nesen par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidenti kļuvusī Ingrīda Kariņa-Bērziņa.

Speciālās tiesas izveidošana nav pirmā darbības imitācija ar mērķi reklamēt Latviju ārvalstu uzņēmēju priekšā. Pirms gadiem četriem pieciem par visu tautsaimniecības nelaimju sakni tika nosaukta «maksātnespējas administratoru mafija». Rezultātā daži maksātnespējas administratori tik tiešām nonāca līdz apsūdzēto solam. Tagad kopš cīņas un pasludinātās uzvaras pār maksātnespējas administratoru mafiju jau ir pagājis pietiekami ilgs laiks, bet nekāda jūtama investīciju pieauguma Latvijā nav. Tātad ir vajadzīgs atkal nākamais vainīgais.

Grūti pateikt, cik lielā mērā specializētās tiesas izveidošanas prasība nāk tikai no ārzemēm, kā tas bija gadījumā ar cīņu pret naudas mazgāšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas komercbankās, bet cik lielā mērā to izdomājuši vietējie politiķi. No viņiem varbūt tika prasīts uzlabot uzņēmējdarbības vidi vienalga kādā veidā, bet viņi paši ir izdomājuši, ko darīt atbilstoši tādam lozungam. Proti, darīt to, ko vispār ir iespējams izdarīt un atskaitīties, ka ir izdarījuši. Kad pēc gadiem pieciem atklāsies, ka nekāda iespaida uz uzņēmējdarbības vidi un investīciju apjomu specializētajai tiesa nav, tad taču varēs izdomāt atkal kaut ko jaunu.

Viena specializētā tiesa Latvijā darbojas jau piecpadsmit gadu. Tā ir Administratīvā tiesa ar divām instancēm, kas parāda, ka vismaz Latvijas apstākļos no tās nekādas jēgas nav. Pēc iestrādāšanās desmit gadu garumā abas Administratīvās tiesas instances apliecināja sevi ar septiņus mēnešus ilgu aizliegumu Valda Dombrovska valdības ministriem un visiem citiem valdības ēkas apmeklētājiem ieiet ēkā pa galvenajām kāpnēm, jo jokdari bija reģistrējuši Nacionālo vērtību saglabāšanas misiju un tās vārdā iesnieguši Administratīvajai tiesai sūdzību, ka kāpnes neatbilstot nacionālajām vērtībām. 2013. gadā Neatkarīgajā publicētie fotoattēli apliecina kāpņu nožogošanu uz to laiku, kamēr administratīvās instances lēma, vai cilvēki drīkst atrasties uz nacionālām vērtībām neatbilstošām kāpnēm. Ja Administratīvā tiesa šo gadījumu vispār ņēmusi vērā, tad tikai kā mācību izvairīties no gadījumiem, kad kāds vispār pamana tiesas esamību. Tagad 60 tiesnešu un vēl lielāks skaits tiesas darbinieku ik gadu saņem miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas par to, ka liek izlabot vārdus dažādu valsts iestāžu dokumentos, kas reālajā dzīvē nemaina neko.

Administratīvās tiesas piemērs parāda arī to, cik nepamatoti ir J. Bordāna solījumi, ka jaunā tiesa varēšot iztikt ar desmit tiesnešiem pirmajā un četriem - otrajā instancē. Pie diskusiju galda aicinātā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone uzmanīgi, bet malā atstātais Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns asi norādīja, ka bez 20-30 jauniem tiesnešiem nav vērts neko iesākt. Tālāk arī ekonomisko lietu tiesas skaitliskais sastāvs varētu nonākt gan līdz 60, gan 120 tiesnešiem atkarībā no tā, kādas lietas tiks adresētas šai tiesai.

Pie diskusiju galda tikusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pārstāvēja tiesu septiņu cilvēku sastāvā. Viņa bažījās, kā ekonomisko lietu tiesa savāks tik daudz un tik labus tiesnešus, kādi vajadzīgi ekonomisko lietu tiesai, lai tā nepaliktu parasto tiesu līmenī. Par tiesnešu etalonu viņa pasludināja sevi un Satversmes tiesu, uz kuru Neatkarīgajai nācās norādīt 4. jūnija publikācijā Visu valsts budžetu ierēdņu algām! Tas bija par šīs tiesas spriedumu noslepenot ierēdņu reālos ienākumus, lai sabiedrība neuzzinātu, kā un cik ierēdņi reāli saņem, paši sev nosakot arī prēmijas, piemaksas, pabalstus, kompensācijas, atmaksas, atlīdzības, honorārus un vēl daudzos citos vārdos nosauktu naudu, naudu un vēlreiz naudu. Piemēram, lai turpmāk vairs neatklātos tādi fakti kā par pērno gadu, kad Labklājības ministrijas ierēdņi bija izkrāpuši sev miljonu eiro it kā audžuģimeņu finansēšanai, bet Iekšlietu ministrijas darbiniekiem prēmijās sadalīti policistu apgādāšanai ar ieročiem piešķirtie miljoni.

Tā, lūk, funkcionē Latvijas valsts pārvaldes aparāts, kam Satversmes tiesa, pēc I. Ziemeles smalkajiem aprēķiniem, esot viena no septiņām virsotnēm. Līdz ar to arī skaidrs, kāpēc ekonomisko lietu tiesas izveidošana vai neizveidošana te neko mainīt nevar. Uz to iepriekš norādījušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un vispār Augstākā tiesa tika atstāta ārpus J. Bordānam vajadzīgo pasākuma dalībnieku sastāva.