Zviedrijas veselības aizsardzības iestādes ir uzsākušas pilotprogrammas, kurās ārsti iesaka ceļošanu garīgās un fiziskās labsajūtas uzlabošanai, raksta vietne Mental Aspect.
Zinātnieki apgalvo, ka dzīves ilguma pagarināšana līdz deviņiem gadiem nemaz nav tik sarežģīta. Dažas aktivitātes var uzlabot veselību, atjaunot garīgo labsajūtu un pašas par sevi ir tīra bauda.
Labs naktsmiers ir būtisks veselībai, tomēr daudzi to regulāri nesaņem pietiekami daudzumā. Jaunā pētījumā, nevis vienkārši klasificējot cilvēkus kā "labus" vai "sliktus" gulētājus, tika identificēti pieci atšķirīgi miega veidi, katrs no kuriem var būt saistīts ar atšķirīgiem garastāvokļa, veselības un smadzeņu aktivitātes modeļiem, apkopots žurnālā “PLOS Biology”.
Populārs matu izkrišanas ārstēšanas līdzeklis - finasterīds, ko lieto miljoniem vīriešu, tostarp Baltijā, varētu izraisīt nāvējošu blakusparādību, uz kuru varas iestādes un ražotāji gadiem ilgi ir pievēruši acis - pētījumi liecina, ka šīs zāles ir saistītas ar simtiem pašnāvību, raksta “Psychiatrist.com”.
Būt laimīgam mūsdienu dzīvē nav viegls uzdevums. Mēs izvirzām pārāk daudz prasību sev un citiem, un bieži vien noniecinām to, kas mums ir. Taču mēģiniet savā ikdienas dzīvē iekļaut piecus vienkāršus ikdienas rituālus, un jūsu dzīve noteikti mirdzēs jaunās krāsās.
Koronavīrusa pārslimošana ne vienmēr nozīmē pilnīgu atveseļošanos un tā sekas var ietekmēt pat nākamās paaudzes. Austrālijas zinātnieku satraucošs atklājums, kas balstīts uz pētījumiem ar pelēm, liecina, ka COVID-19 maina spermu, un bērniem varētu tikt nodota nosliece uz trauksmi, raksta “postimees.ee”.
Garīgā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā, tomēr sabiedrībā par to joprojām runā daudz piesardzīgāk. Pasaules garīgās veselības diena, kas tiek atzīmēta 10. oktobrī, ir atgādinājums, ka depresija nav vājuma pazīme, bet gan slimība, kuru ir iespējams ārstēt un pārvarēt.
Latgales rajona tiesa brālim par savas nepilngadīgās māsas seksuālu izmantošanu piemērojusi brīvības atņemšanu uz 14 gadiem un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.
Kamēr visi apkārtējie bauda silto sauli un sajūsminās par atvaļinājuma plāniem, vai jūtaties dīvaini nomākts un bez enerģijas? Tad tā varētu būt vasaras depresija. Tā ir depresijas un motivācijas trūkuma sajūta, kas rodas tieši gada siltākajos mēnešos.
Brokastu izlaišana ne tikai kaitē fiziskajai veselībai, bet tas var kļūt arī garīgi nogurdinoši, pat neapzinoties to, skaidro psihologs Marks Treverss kopā ar “Forbes”.
Ir brīži, kad stress pārņem visu – domas kļūst haotiskas, sirds sitas ātrāk, un sajūta ir tāda, ka nevari kontrolēt neko. Tieši šādos brīžos var palīdzēt 5–4–3–2–1 metode – vienkārša, bet efektīva tehnika, ko izmanto psihologi un mentālās veselības speciālisti visā pasaulē, raksta “Healthline”.
Jau Donalda Trampa prezidentūras pirmajā termiņā liela uzmanība bija pievērsta viņa kognitīvajām un psiholoģiskajām īpašībām - ASV prezidenta svīta uzskatīja, ka viņam ir grūti ilgstoši koncentrēties uz vienu lietu, un viņa publiskie izteikumi un uzvedība izraisīja bažas arī psihiatru vidū, līdz 2017. gadā viņam tika “diagnosticēta” šizofrēnija. Tagad 27 garīgās veselības speciālisti kopīgi publicējuši grāmatu "Donalda Trampa bīstamā lieta", kurā brīdina, ka viņa garīgais stāvoklis rada draudus globālajai drošībai, raksta “The Insider”.
Vasara ir sezona, kad viss dabā kļūst brīvāks, krāsaināks un pārliecinošāks. Vasarā zari nešaubās par to, ka jāzaļo. Putni nediskutē, vai viņu dziesma skan labi. Un arī cilvēki - bieži neapzināti - kļūstam atvērtāki, intuitīvāki, dabiski radošāki. Šis ir lielisks laiks, lai parūpētos par savu garīgo veselību un labsajūtu, un sāktu rakstīt dienasgrāmatu vai skicēt. Kā sākt? Palīdzēs “Very Well Health” sniegtie padomi.
Zinātnieki atklājuši, ka depresija un trauksme var tikt pārnesta starp laulātajiem caur mutes dobuma mikrobiomu skūpstīšanās laikā. Atklājumi ir publicēti žurnālā "Exploratory Research and Hypothesis in Medicine".
Somijas eksperti ir noteikuši kritisku periodu cilvēka dzīvē, kad slikti ieradumi nodara vislielāko kaitējumu veselībai. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā "Annals of Medicine", vecums no 36 līdz 46 gadiem ir visbīstamākie 10 gadi smēķēšanas, alkohola lietošanas un mazkustīga dzīvesveida uzsākšanai.
Kad pēdējo reizi tu apzināti ievilki elpu? Nevis ātru, paviršu ieelpu starp e-pastiem un telefona zvaniem, bet dziļu, klātesošu elpu, kas sasniedz vēderu un nomierina prātu? Mēs dzīvojam pasaulē, kur elpa kļuvusi par fonu - tomēr tā ir visspēcīgākais instruments, kas mums vienmēr ir līdzās, raksta “Healthline”.
Ikdienas apskāvieni un pozitīvs fiziskais kontakts ir vairāk nekā tikai patīkamas mijiedarbības formas - tie būtiski ietekmē mūsu fizisko un emocionālo veselību, raksta “medicine.net”.