Bailes ir normālas, bet ne tad, kad tās sāk saindēt mūsu dzīvi. Tad runā par fobiju — neizskaidrojamām, nekontrolējamām bailēm. Kāpēc tās rodas un vai tās var tikt pārnestas no cilvēka uz cilvēku?
Daudzi baidās lidot, bet tas neliedz doties atvaļinājumā. Cita lieta ir tad, kad cilvēki piedzeras līdz neprātam lidošanas baiļu dēļ. Tas nav normāli. Vai, piemēram, daudziem nepatīk injekcijas. Bet, ja cilvēkam ir tripanofobija (bailes no adatām, injekcijām un šļircēm) un tas traucē viņa ārstēšanu, rodas liela problēma, vēsta DoctorPiter.
Kā rodas fobijas? Tam ir vairāki iemesli.
Šis ir viens no visbiežāk sastopamajiem fobiju avotiem. "Psihe atceras situāciju, kurā cilvēks piedzīvoja intensīvas bailes, bezpalīdzības sajūtu vai sāpes, un saista šīs sajūtas ar konkrētu objektu, vietu vai apstākļiem," skaidro eksperti.
Piemēram, cilvēks reiz bija ieslēgts slēgtā telpā un piedzīvoja intensīvas bailes. Tā rezultātā smadzenes sāka uztvert jebkuru līdzīgu situāciju kā draudus, pat ja briesmas neeksistēja. Tā attīstās klaustrofobija.
Vai arī bērnībā cilvēku uzbruka suns, un tagad viņš cieš no kinofobijas. Vai varbūt viņš gandrīz noslīka ezerā un attīstījās hidrofobija.
Lai gan cilvēks racionāli saprot, ka nav no kā baidīties, viņš piedzīvo intensīvu spriedzi un paniku. Bieži vien tas ietver paātrinātu sirdsdarbību, apgrūtinātu elpošanu, sliktu dūšu un nosmakšanas sajūtu.
Ir iespējams attīstīt fobiju bez jebkādas psiholoģiskas traumas. "Cilvēka psihe spēj mācīties, novērojot," saka eksperti. "Ja pieaugušie bērnībā izrādīja intensīvas bailes, izvairīšanos vai trauksmi pret kaut ko, bērns var pārņemt šo reakciju. Laika gaitā tā kļūst iesakņojusies un automātiska."
Dažreiz cilvēkam fobija attīstās paaugstinātas psiholoģiskās ievainojamības periodā: bērnībā vai pusaudža gados, smaga stresa periodos, piedzīvojot zaudējumus vai emocionālu izsīkumu.
"Kad cilvēka iekšējie resursi ir samazinājušies, psihe meklē veidus, kā pasargāt sevi no pārslodzes," skaidro ārsti.
Fobijas citiem bieži šķiet muļķīgas. Tomēr pats cilvēks patiesi cieš. Lūk, pie kā tas var novest:
Sociālā izolācija. Cilvēks izvairās no vietām un lietām, kas izraisa bailes. Tas savukārt bieži kļūst par problēmu avotu darbā, skolā un sociālajā mijiedarbībā. Bērniem ar fobijām ir risks piedzīvot vientulību un grūtības mācībās.
Garastāvokļa traucējumi. Smagos gadījumos fobijas var izraisīt depresiju un citus garīgus traucējumus.
Alkohola vai narkotiku lietošana. Cilvēki ar smagām fobijām bieži cenšas mazināt savas bailes, ķeroties pie psihoaktīvām vielām.
Tātad, cilvēks varētu baidīties no čūskām vai zirnekļiem, izvairīties no liftiem un justies neērti tumsā. Kamēr vien šīs bailes nesabojā dzīvi, nav pamata uztraukties. Tomēr, ja trauksme ietekmē uzvedību darbā, skolā un mijiedarbībā ar citiem, ir vērts konsultēties ar speciālistu.
