Pandēmijas sekas: Covid-19 ietekmē nedzimušo bērnu smadzeņu attīstību
Koronavīrusa pārslimošana ne vienmēr nozīmē pilnīgu atveseļošanos un tā sekas var ietekmēt pat nākamās paaudzes. Austrālijas zinātnieku satraucošs atklājums, kas balstīts uz pētījumiem ar pelēm, liecina, ka COVID-19 maina spermu, un bērniem varētu tikt nodota nosliece uz trauksmi, raksta “postimees.ee”.
Pētnieki no Neirozinātnes un garīgās veselības institūta Melburnā inficēja vīriešu dzimuma peles ar koronavīrusu un krustoja tās ar sieviešu dzimuma pelēm, lai novērtētu ietekmi uz pēcnācēju veselību.
"Mēs atklājām, ka peļupēcnācēji uzrādīja trauksmaināku uzvedību salīdzinājumā ar neinficētu tēviņu pēcnācējiem," sacīja Elizabete Klementa, pētījuma galvenā autore.
Žurnālā “Nature Communications” publicēts pētījums atklāja, ka visiem pēcnācējiem, kuru tēviem bija COVID-19, tika novērotas līdzīgas uzvedības izmaiņas. Šīs izmaiņas bija īpaši pamanāmas sieviešu dzimuma pelēm, kurām tika novērotas "būtiskas izmaiņas" noteiktu gēnu aktivitātē hipokampā - smadzeņu reģionā, kas regulē emocijas.
"Tas var veicināt paaugstinātu trauksmi, ko mēs novērojām pēcnācējiem, izmantojot epigenetisko mantojumu un izmainītu smadzeņu attīstību," skaidroja pētījuma līdzautore Karolīna Huberta.
Pēc zinātnieku domām, šis ir pirmais pētījums, kas parāda COVID-19 infekcijas ilgtermiņa ietekmi uz uzvedību un smadzeņu attīstību nākamajās paaudzēs.
Pētījumā tika atklāts, ka vīruss izmainīja molekulas tēvu spermā, un, saskaņā ar institūta datiem, dažas no šīm molekulām ir "saistītas ar tādu gēnu regulēšanu, kuriem ir zināma svarīga loma smadzeņu attīstībā".
"Šie atklājumi liecina, ka Covid-19 pandēmijai varētu būt ilgtermiņa sekas nākamajām paaudzēm," sacīja vadošais pētnieks Entonijs Hanans, tomēr viņš uzsvēra nepieciešamību veikt turpmākus pētījumus, lai noteiktu, vai tādas pašas izmaiņas notiek arī ar cilvēkiem.
"Ja mūsu atklājumi tiks apstiprināti arī cilvēkiem, tas varētu ietekmēt miljoniem bērnu un viņu ģimeņu visā pasaulē, radot būtiskas sekas sabiedrības veselībai," uzsvēra Hanans.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, pandēmija, kas sākās 2020. gadā, ir prasījusi vairāk nekā 7 miljonu cilvēku dzīvības, tomēr faktiskais nāves gadījumu skaits, visticamāk, ir ievērojami lielāks.
Eksperti norāda, ka gan pati slimība, gan ierobežojumi, kas ieviesti tās ierobežošanai, ir būtiski ietekmējuši cilvēku garīgo veselību visā pasaulē.
