Dažreiz bīstama attieksme, iekšēji konflikti un nepārstrādātas traumas var slēpties aiz parastiem un šķietami bezjēdzīgiem vārdiem.
Depresijā esošam cilvēkam ir noteikts tēls: viņš izskatās skumjš, maz smaida, daudz raud. Tomēr garīgo problēmu mānība slēpjas tajā, ka cilvēki bieži vien atklāti neizrāda savu patieso stāvokli.
Turklāt dažreiz daudz sāpju var slēpties aiz visnekaitīgākajām frāzēm, ko izrunā kā automātiski. Speciālistiem šādi vārdi ir satraucošs marķieris, kas var liecināt par dziļu iekšēju krīzi, ieradumu sevi noniecināt vai nogurumu no ārpasaules, raksta DoctorPiter.
Piecas frāzes, kas no pirmā acu uzmetiena var šķist normālas. Bet, ja tās bieži izrunā vai dzird kaut ko līdzīgu no mīļotā cilvēka, ir pamats padomāt.
Vai domājat, ka šī frāze ir pašpietiekama cilvēka pazīme? Patiesībā šie vārdi slēpj vilšanos, pilnīgu vientulību un rūgtu apziņu: lūgt palīdzību nav jēgas.
Cilvēki, kas apgalvo, ka var paļauties tikai uz saviem spēkiem, ir izvēlējušies dzīvot izdzīvošanas režīmā. Viņi neļauj sev atslābināties.
Patiesībā maz ticams, ka runātājam viss ir kārtībā. Visticamāk, viņam ir pārāk daudz emociju, par ko viņš labprāt runātu. Bet tā vietā viņš izvēlas tās apspiest, kontrolēt un iesaldēt. Šāds cilvēks dzīvo pasaulē, kur būt ievainojamam ir kauns.
Šī frāze liecina, ka runātājs ir pieradis citu intereses likt augstāk par savām vajadzībām. Viņam būt vērtīgam nozīmē būt kādam noderīgam, vajadzīgam. Pastāv risks, ka šāds cilvēks vispār neapzinās savas vēlmes.
Šie vārdi ir aizsardzības reakcija un attieksmes rezultāts: ja negribat vilties, labāk vispār neko labu negaidīt. Tomēr patiesībā mums visiem ir nepieciešams atbalsts, atzinība un siltums. Vienkārši esat tik bieži apdedzinājušies un piedzīvojuši nepiepildītu cerību sāpes, ka izvēlējāties no tām atteikties.
Šie vārdi pauž bezpalīdzību un domu, ka jau sākotnēji nav iespējams mainīt savu dzīvi. Šādas frāzes bieži vien slēpj ilgu apspiestas gribas, upurēšanās un neatrisinātas traumas vēsturi. "Tur, kur nav izvēles brīvības, vienmēr ir daudz sāpju," piebilst psihologi.
Vēl viena toksiska frāze, ko bieži sakām, ir "Ja es...". Psihologi ir pārliecināti, ka šī nekaitīgā frāze var pārvērsties par īstu emocionālu slazdu. Runājot par to, kā dzīve varētu būt izvērtusies, ja būtu rīkojušies citādi vai ja apstākļi būtu bijuši citādi, tikai palielina trauksmi, vainas apziņu un neļauj dzīvot tagadnē.
Domājot konjunktīva izteiksmē, galvā radāt ideālu ainu, lai gan patiesībā tā var būt ļoti, ļoti tālu no tā. Turklāt pastāv risks, ka noslīksiet vainas apziņā, nevis analizēsiet savas kļūdas un iegūsiet noderīgu pieredzi.
