Daudzās jogas praksēs tiek izmantota elpošana, panākot dažādus efektus. Kā elpošanas prakse faktiski darbojas un kā tā ietekmē fizioloģiju un pat salīdzinājumā ar apzinātības meditāciju?
Elpošana notiek tik dabiski, ka ikdienā par to mēdzam pat neaizdomāties. Taču vienlaikus tā var būt vērtīgs instruments plaušu stiprināšanai, vispārējai labsajūtai un slimību profilaksei, kā arī stresa mazināšanai. Par elpošanas kvalitātes nozīmi, elpošanas vingrinājumu dažādību, stresa kontroli un plaušu veselības stiprināšanu konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 filiāles Diagnostikas centrs fizioterapeite Baiba Narvila un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Sals un vējš nav šķērslis vingrošanai. Taču, ja vingrošana aukstumā ir neierasta, ķermeni ieteicams sagatavot temperatūras izmaiņām, sākot ar nelielām slodzēm, piemēram, ātru iešanu.
Plaušas ir dzīvībai nozīmīgs orgāns, un viena no to galvenajām funkcijām ir organisma apgādāšana ar tam nepieciešamo skābekli. Lai plaušas būtu veselas, ir svarīgi atteikties no ieradumiem, kas tām kaitē, un iekļaut ikdienā tādus paradumus, kas to veselību stiprina.
Latvijā 116 000 iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz 2019.gadā veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas provizoriskajiem datiem.
Stress ir nejauks sabiedrotais, kas rada vienas vienīgas problēmas. Tāpēc jogas pasniedzēja un ājurvēdas masiere Ingrīda Miteniece māca iedziļināties sevī un palīdzēt sev, apgūstot pareizu elpošanu. Tas ļauj dzīvot mierīgāk, harmoniskāk un apzinātāk.
Kādēļ raksts par deguna elpošanu iekļauts izdevumā, kas veltīts uzturam un svara normalizēšanai – vai tur ir kāda saistība? Ir gan. Ja deguna elpošana gadiem ilgi ir apgrūtināta, tas var ietekmēt vispārējo veselību un veicināt ne tikai deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss problēmas un tām sekojošus dzirdes traucējumus, bet arī citas hroniskas slimības, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un aptaukošanos.