Vai zināt to uzmundrinošo sajūtu, ko pārņem, ieelpojot svaigu gaisu dabā? Varbūt tas nav tikai svaiga gaisa trūkums. Kad mēs domājam par uzturvielām, šķiet, ka mēs tās saņemam no uztura.
“Jogas popularitāte turpina palielināties, jo cilvēki izjūt tās fiziskos un garīgos ieguvumus. Personīgās jogas prakses attīstīšana var palīdzēt novērst un samazināt stresu, kas ir kopīgs mērķis starp cilvēkiem, kuri vēlas radīt pozitīvu izaugsmi un koncentrēties uz sevis pilnveidošanu,” raksta healthline.com.
“Vai esi ievērojis, kā dažādu emocionālo situāciju gadījumā mainās tava elpa? Kad tā kļūst ātrāka? Kad aizturi elpu? Un kas ļauj tavai elpai rāmi plūst – kā viļņiem jūrā. Pavēro sevi,” mudina sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace.
Sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace stāsta, ka no visām ķermeņa funkcijām elpošana ir unikāla ar to, ka tā var būt gan automātiska, gan arī apzināti kontrolēta.
“Trauksme ir tipiska cilvēka reakcija uz stresu. Taču pārāk daudz trauksme ikdienā var traucēt dzīvot veselīgu un laimīgu dzīvi. Ja jūtaties uztraukts, izmēģiniet vienu vai dažus no tālāk norādītajiem vingrinājumiem jebkurā laikā un vietā, lai rastu atvieglojumu. Mērķis ir veikt vingrinājumus, kas var ātri palīdzēt tikt vaļā no šā stāvokļa,” raksta healthline.com.
Daudzās jogas praksēs tiek izmantota elpošana, panākot dažādus efektus. Kā elpošanas prakse faktiski darbojas un kā tā ietekmē fizioloģiju un pat salīdzinājumā ar apzinātības meditāciju?
Elpošana notiek tik dabiski, ka ikdienā par to mēdzam pat neaizdomāties. Taču vienlaikus tā var būt vērtīgs instruments plaušu stiprināšanai, vispārējai labsajūtai un slimību profilaksei, kā arī stresa mazināšanai. Par elpošanas kvalitātes nozīmi, elpošanas vingrinājumu dažādību, stresa kontroli un plaušu veselības stiprināšanu konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 filiāles Diagnostikas centrs fizioterapeite Baiba Narvila un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Sals un vējš nav šķērslis vingrošanai. Taču, ja vingrošana aukstumā ir neierasta, ķermeni ieteicams sagatavot temperatūras izmaiņām, sākot ar nelielām slodzēm, piemēram, ātru iešanu.
Plaušas ir dzīvībai nozīmīgs orgāns, un viena no to galvenajām funkcijām ir organisma apgādāšana ar tam nepieciešamo skābekli. Lai plaušas būtu veselas, ir svarīgi atteikties no ieradumiem, kas tām kaitē, un iekļaut ikdienā tādus paradumus, kas to veselību stiprina.
Latvijā 116 000 iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz 2019.gadā veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas provizoriskajiem datiem.
Stress ir nejauks sabiedrotais, kas rada vienas vienīgas problēmas. Tāpēc jogas pasniedzēja un ājurvēdas masiere Ingrīda Miteniece māca iedziļināties sevī un palīdzēt sev, apgūstot pareizu elpošanu. Tas ļauj dzīvot mierīgāk, harmoniskāk un apzinātāk.
Kādēļ raksts par deguna elpošanu iekļauts izdevumā, kas veltīts uzturam un svara normalizēšanai – vai tur ir kāda saistība? Ir gan. Ja deguna elpošana gadiem ilgi ir apgrūtināta, tas var ietekmēt vispārējo veselību un veicināt ne tikai deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss problēmas un tām sekojošus dzirdes traucējumus, bet arī citas hroniskas slimības, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un aptaukošanos.