“Vai esi ievērojis, kā dažādu emocionālo situāciju gadījumā mainās tava elpa? Kad tā kļūst ātrāka? Kad aizturi elpu? Un kas ļauj tavai elpai rāmi plūst – kā viļņiem jūrā. Pavēro sevi,” mudina sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace.
Ieelpa - izelpa. Tā atnāk un aiziet. Un pēkšņi tā apstājas. Kas notika?
Jau 16.gadsimtā ir atrasti ziņojumi, kas saista elpošanu ar emocijām. Arī šobrīd pētnieki apstiprina to, ka emocijas spilgti izpaužas caur elpu, mainot tās ritmu, dziļumu, atrašanās vietu vai biežumu.
Skatoties uz elpošanu no dažādām medicīniskām perspektīvām, elpošana kā centrālais punkts atrodams gan bioloģiskajā, gan psiholoģiskajā sistēmā.
Attiecības starp elpošanas modeļiem un personīgo pieredzi ir mūsu ķermeņa darbības pamatpazīme.
Vai esi ievērojis, kā tavu elpu ietekmē neliels traucēklis? Vai esi pamanījis, kā tā aizraujas, kad priekšā ir kas nezināms? Un kas notiek ar tavu elpu, kad nojaut, ka gaidāms, kas nevēlams?
Vērojot elpu, tu vari atklāt, kā to ietekmē dažādas izmaiņas emocijās. Un, kamēr vien šie emocionālie stāvokļi ir īslaicīgi un reti, tikmēr viss ir kārtībā. Bet iedomājies, kas notiek, ja tu dzīvo patstāvīgā stresā vai trauksmē?
Apzinātais prāts ar vislabākajiem nodomiem regulē elpošanu. Un turpat ir refleksi, kas arī to ietekmē.
Pa vidu starp abiem ir zemapziņas reakcijas. Tas ir tīkls no apgūtajiem ieradumiem, kas traucē iedzimto mehānismu regulāciju.
Šis ieradums nevar pilnībā iznīcināt regulējošo mehānismu, bet var traucēt tam darboties. Tas rada diskomfortu. Ja stress var ietekmēt tavu elpu, tad arī elpa var mainīt tavu stresa daudzumu.
Elpošana rada sajūtas, taču cilvēki no tām baidās. Elpošanas mehānisms nepārtraukti atspoguļo emocijas.
Cilvēks pat spēj izveidot elpošanas modeļus, kas strādā, kā aizsardzība no potenciāli sāpīgas pieredzes. Šie modeļi saglabājas organismā, lai gan sākotnēji uztvertās briesmas ir sen pagājušas.
Ar trauksmi un stresu saskaras cilvēki visā pasaulē un tas var ietekmēt elpu. Tāpat arī pretēji - elpošanas grūtības var radīt stresu vai pat trauksmi.
Trauksmes mazināšanai viegli pieejama metode ir dziļā elpošana. Tā palīdz ne tikai pārvarēt trauksmi un stresu un nomierināties, bet arī mazināt sāpes un bezmiegu.
Papildus tam iespējams palielināt plaušu ventilāciju un palielināt skābekļa piegādi asinīs.
Hronisks stress ir saistīts ari ar dažādiem fiziskās un garīgās veselības stāvokļiem, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu, trauksmi un depresiju.
Stresa ietekmē šie veselības stāvokļi var pasliktināties. Šeit palīgā var nākt elpa.
Pētījumā, kur tika praktizēta jogas elpošana, ievēroja, ka šis elpošanas veids vairo mieru, labāku reakcijas laiku un problēmu risināšanas spējas, samazina trauksmi un uzmācīgas domas.
Elpošanas prakses kļūst aizvien atpazīstamākas un tās ir izplatīta metode stresa pārvaldībā un labsajūtas veicināšanā. Tomēr svarīgi atcerēties, ka elpošanas tehnikas neaizstāj vizīti pie speciālistiem.
Elpošana ir tieši saistīta ar sistēmu, kas kontrolē fizioloģiskās sistēmas aktivizēšanu. To ietekmē indivīda emocionālais stāvoklis. Tādēļ elpošanas tehnikas ir ļoti noderīgas, lai izraisītu relaksācijas atbildi.
Elpošanas vērošana tiek izmantota gandrīz katrā relaksācijas tehnikā. Ir radītas dažādas elpošanas tehnikas, ieskaitot dziļu un lēnu elpošanu, jauna elpošanas veida apguvi, elpošanas meditāciju, elpošanas apzinātību, diafragmālo jeb vēdera elpošanu. Šo tehniku priekšrocība ir to vieglā apguve un pielietojamība jebkurā vietā.
Būt kontaktā ar elpu un ļauties spontānai elpai ir vērtīgs veids, kā piekļūt savām emocijām. Kontrolētu elpošanu var uzskatīt kā veidu, kā izvairīties no jūtām un emocionālajām reakcijām.
Ķermeņa pieredze ir emociju pamataspekts, jo tās saista prātu un ķermeni. Norādījumi - kā elpot, var izraisīt izmaiņas elpošanā, kas sākotnēji var būt noderīgas, tomēr vēlāk tās ir liekas.
Ieņem ērtu pozīciju, atbrīvo plecus un ļaujies elpai. Vienkārši izbaudi to pilnībā. Tu vari justies ērti un ļauties dabīgai elpas plūsmai. Šī elpa atspoguļo tava organisma vajadzības. Brīvība ir atslēgas vārds šajā vingrinājumā.
Apzināta piepūle un spiediens iznīcinās ļoti smalkās savstarpējās attiecības ar elpošanas refleksiem. Sniegt elpošanai pilnīgu brīvību ir labākais veids, kā ar to sadarboties. Kas var būt nepieņemami sociālās situācijās, tas ir atbilstoši un vajadzīgi vingrinājumu laikā. Treniņsituācija tev dod brīvību, iespēju ļauties tam, kas nāk. Tikai nepiespied refleksīvo mehānismu.
Ļauj elpai atrast savu vietu. Elpošana ir visiem pieejama metode. Ļauj elpai sevi dziedināt.
