Latvijā tā dēvētās ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 39,4% no iekšzemes kopprodukta (IK), tā valstij nodara 5,127 miljardu eiro (3,6 miljardi latu) lielu kaitējumu, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), atsaucoties uz globālās menedžmenta konsultāciju kompānijas A.T. Kearney jaunāko pētījumu.
Absolūtais vairākums jeb 97% Latvijas iedzīvotāju ekonomisko situāciju valstī vērtē kā sliktu un gandrīz puse jeb 48% uzskata, ka tuvākā gada laikā situācija pasliktināsies, liecina jaunākā Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" veiktā aptauja.
Pirmdien Kopenhāgenā sākās ANO klimata pārmaiņu konference, kurā ir pārstāvētas 190 valstis. Šī samita mērķis ir panākt vienošanos par jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas mehānismu, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo Kioto protokolu. Praksē tas nozīmē vienoties par jauniem CO2 izmešu ierobežojumiem. Savukārt galvenais iemesls, kāpēc atsevišķas valstis nevēlas ierobežot CO2 izmešu apjomus, ir šo ierobežojumu negatīvā ietekme uz valstu ekonomisko attīstību.
Redzot, ka valsts brauc arvien dziļāk purvā, arvien biežāk un skaļāk izskan jautājums – ko darīt? Atrast atbildi uz šo jautājumu apgrūtina ārkārtīgi blīvā mitoloģisko uzslāņojumu lavīna, kura aizmiglo skatu.
Šī gada 4.decembrī un 5.decembrī Daugavpils Universitātē notiks starptautiska zinātniska konference "Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana".
Klausoties banku un valdības makroekonomistu prognozēs krīzes laikā, vienmēr jāatceras, ka to mērķis ir pozitīva noskaņojuma uzturēšana sabiedrībā. Tādējādi patiesā aina tiek nepamatoti sagrozīta.
Ekonomikas doktors Aleksandrs Gapoņenko un Neatkarīgās Rīta Avīzes komentētājs Juris Paiders diskutē par ekonomikas maģistres Jevgeņijas Zaicevas un Aleksandra Gapoņenko radīto alternatīvo Latvijas budžeta projektu 2010. gadam, kuru apvienība Saskaņas centrs iesniedza Saeimai.
Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi Komerclikumā, kas paredz samazināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) minimālā pamatkapitāla lielumu no 2000 latu uz 100 latiem, ir viens no instrumentiem, kā valstī veicināt nodarbinātību un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
20.novembrī Ekonomikas ministrijā notika Latvijas - Ķīnas Apvienotās komitejas (Apvienotā komiteja) septītā sēde, kuru no Latvijas puses vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, bet no Ķīnas puses - Ķīnas Komercministrijas Eiropas departamenta direktora vietnieks Sjui Sjaofens (Xu Xiaofeng).
Pagājušajā nedēļā tika publiskots Pasaules bankas pētījums par šķēršļiem, kas kavē Āfrikas attīstību. Āfrikai ir milzīgas konkurētspējas priekšrocības globālajā tirgū, jo Āfrikā ir salīdzinoši ļoti zemas darbaspēka izmaksas.
Šodien Eiropas Savienības (ES) mājā Rīgā plkst.17 notiks paneļdiskusija "ES un Baltijas valstis: Kas jādara, lai atjaunotu ekonomikas augšupeju?",informēja Eiropas Parlamenta informācijas birojā.
Ikgadējā uzrunā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir aicinājis ekonomikā veikt pamatīgas reformas. Viņš pavēstīja, ka padomu modelis vairs nedarbojas un Krievijas izdzīvošanas spējas ir atkarīgas no ātras modernizācijas, kas balstīta demokrātiskās institūcijās.
Šodien, uzturoties darba vizītē Berlīnē, Valsts prezidentam Valdim Zatleram notika tikšanās ar Vācijas federālo prezidentu Horstu Kēleru (Horst Köhler).
No Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti sniedz dažādus vērtējumus EP Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) grupas, kurā darbojas arī eiroparlamentārietis Ivars Godmanis (LPP/LC), izstrādātajiem priekšlikumiem Baltijas valstu ekonomiku atjaunošanai.
Latvijas valdība ir iespiesta starp divām alternatīvām prasībām. Vietējais bizness pieprasa, lūdzas, draud, lai valdība sāktu jel kādus soļus ekonomikas sildīšanai. Savukārt nežēlīgie un apņēmīgie starptautiskie aizdevēji pieprasa, draud, uzspiež latvju nelaimīgajai valdībai samazināt valsts izdevumus vai palielināt nodokļu nastu.