Aptauja: Absolūtais vairākums iedzīvotāju ekonomisko situāciju Latvijā vērtē kā sliktu

Absolūtais vairākums jeb 97% Latvijas iedzīvotāju ekonomisko situāciju valstī vērtē kā sliktu un gandrīz puse jeb 48% uzskata, ka tuvākā gada laikā situācija pasliktināsies, liecina jaunākā Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" veiktā aptauja.

Arī vidēji Eiropas Savienībā (ES) iedzīvotāji ir pesimistiski noskaņoti, 73% gadījumu ekonomisko situāciju savā valstī vērtējot kā sliktu. Vienlaikus 37% eiropiešu uzskata, ka ekonomiskā situācija viņu valstī tuvākā gada laikā paliks nemainīga.

Līdzīgi kā daudzviet Eiropā, vislielākās bažas Latvijas iedzīvotājos rada augošais bezdarbs. Vairāk nekā puse jeb 64% respondentu kā lielāko pārbaudījumu Latvijai min bezdarbu. Šis ir viens no augstākajiem rādītājiem starp ES dalībvalstīm. Vēl biežāk nekā Latvijā bažas par bezdarbu valstī pauž Igaunijas un Spānijas iedzīvotāji, bet tikpat bieži - lietuvieši un slovāki. Visās minētajās valstīs bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā vidēji ES.

Tomēr, attiecinot bezdarba iespēju uz sevi personīgi, nevienas ES dalībvalsts iedzīvotāji šo problēmu nenorāda kā pašu būtiskāko. Arī Latvijas iedzīvotāji šajā gadījumā bezdarbu kā problēmu 33% gadījumu ierindo otrajā vietā. Pēc Latvijas seko īri un spāņi, kuri šādas bažas pauž 32% gadījumu.

Puse jeb 50% Latvijas iedzīvotāju pauž bažas par ekonomisko situāciju valstī, piektā daļa jeb 20% - par veselības aprūpes sistēmu, 17% - par noziedzību un 11% - par nodokļu slogu valstī.

Latvijas iedzīvotāji pievienojas tām Austrumeiropas valstīm, kurās cilvēki tic, ka ekonomikas izaugsmes atjaunošanai ES līmenī nepieciešams lielu vērību veltīt lauksaimniecībai. Šādu viedokli pauž gandrīz puse jeb 46% respondentu mūsu valstī. Līdzīgs skaits mūsu valsts iedzīvotāju jeb 42% tic, ka ekonomikas atjaunošanu iespējams panākt ar uzņēmējdarbības attīstīšanu.

Aptauja Latvijā tika veikta no 30.oktobra līdz 16.novembrim. Tajā piedalījās 1006 respondenti.

Ekonomika

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais