No Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti sniedz dažādus vērtējumus EP Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) grupas, kurā darbojas arī eiroparlamentārietis Ivars Godmanis (LPP/LC), izstrādātajiem priekšlikumiem Baltijas valstu ekonomiku atjaunošanai.
Lielākajā EP politiskajā grupā - Eiropas Tautas partijā - strādājošie Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (JL) un Sandra Kalniete (PS) - atbalsta priekšlikumus, taču tiek uzsvērta arī nepieciešamība pēc iespējas ātrāk ieviest vienoto Eiropas valūtu Baltijas valstīs.
Kariņš uzskata, ka Latvijas galvenā prioritāte, lai izietu no ekonomiskās krīzes, ir pilnīga pāreja uz eiro. Vienlaikus viņš domā, ka priekšlikums kā pagaidu variantu Baltijas valstīs ieviest paralēlus norēķinus Eiropas vienotajā valūtā ir nopietni apsverams. Pēc deputāta domām, tas tikai paātrinātu Baltijas valstu ekonomiku atveseļošanos, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.
"Eiropas Savienības (ES) politiķiem ir jāsaprot, ka ātrāka Baltijas valstu pāreja uz eiro būs pozitīvs stimuls visai ES ekonomikai. Ir svarīgi, virzoties uz eiro ieviešanu Latvijā, strādāt vienoti ar ES," skaidro Kariņš.
Arī Kalniete ALDE grupas priekšsēdētāja, bijušā Beļģijas premjerministra Gija Verhofstada priekšlikumus vērtē atzinīgi. "Ir skaidrs, ka Eiropa varēs pārvarēt krīzi tikai ar stingru politisko gribu, drosmīgiem lēmumiem un inovatīviem risinājumiem. Krīzei ir globāli cēloņi, un Eiropas lielvalstu solidaritāte ar tās mazākajām dalībvalstīm šobrīd ir absolūti nepieciešama."
Vienlaikus deputāte uzskata, ka visskaidrākā šīs solidaritātes izpausme būtu Baltijas valstu ātrāka uzņemšana eirozonā. "Verhofstada priekšlikumi ir vērsti uz šo mērķi, tāpēc es tos atbalstu," skaidro Kalniete.
Savukārt Roberts Zīle (TB/LNNK), kurš strādā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, aģentūrai LETA sacīja, ka, lai arī ir labi, ka ALDE ir izstrādājusi priekšlikumus Baltijas valstu ekonomiku atjaunošanai, tomēr viņš tajos drīzāk saskata "politisko sabiedrisko attiecību gājienu".
Deputāts bija ļoti skeptisks pret Verhofstada priekšlikumu izvērtēt iespēju Baltijas valstīs ieviest eiro kā norēķinu līdzekli paralēli nacionālajām valūtām. Zīle uzskata, ka tas radītu vēl mazāku pieprasījumu pēc lata, tādējādi apgrūtinot nacionālās valūtas kursa noturēšanu.
Savukārt, komentējot priekšlikumu pašreizējo 50% vietā paredzēt dalībvalstīm 25% līdzfinansējumu ES fondu apguvei, Zīle atgādināja, ka rosinājums samazināt dalībvalstu līdzfinansējumu jau bijis, taču Vācijas iebildumu dēļ Eiropadome to noraidījusi.
LETA jau ziņoja, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs viesojās ALDE priekšsēdētājs Verhofstads. Viņš savu vizīšu laikā iepazīstināja ar izstrādātajiem pieciem priekšlikumiem Baltijas valstu ekonomiku atjaunošanai.
ALDE rosina izvērtēt iespēju Baltijas valstīs ieviest eiro kā norēķinu līdzekli paralēli nacionālajām valūtām līdz pilnīgai eiro ieviešanai, Eiropas Centrālajai bankai nodrošināt Baltijas valstu bankām tādu pašu piekļuvi likviditātei, kāda tiek nodrošināta ES kandidātvalstu bankām un Eiropas Investīciju banka tiek mudināta palielināt noteikto 30 miljardu eiro robežu, līdz kurai tiek sniegts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Tāpat tiek rosināts pašreizējo 50% vietā paredzēt dalībvalstīm 25% līdzfinansējumu ES fondu apguvei. Savukārt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, no kurā pieejamajiem līdzekļiem iztērēti tikai 7%, tiek rosināts atvērt plašākai finansēšanai.
"Es domāju, ka tā ir ES dalībvalstu atbildība palīdzēt [Baltijas valstīm]. Tas [ALDE rosinātie priekšlikumi] ir veids, kā palīdzēt ievērot Māstrihtas kritērijus," sacīja Verhofstads.
Viņš uzskata, ka kritēriju, kurus nepieciešams izpildīt, lai ieviestu Eiropas vienoto valūtu, maiņa būtu liela kļūda. Tāpat no ALDE grupas priekšsēdētāja teiktā noprotams, ka eiro ieviešanai Baltijas valstīs, apejot Māstrihtas kritērijus, ir spēcīga pretargumentācija no vairākām institūcijām, tostarp Eiropas Centrālās bankas.
Savukārt eiro kā paralēla maksāšanas līdzekļa ieviešana, pēc Verhofstada domām, Baltijas valstīm piesaistītu lielākas ārvalstu institūcijas un neradītu problēmas ar nacionālajām valūtām.
ALDE priekšlikumi EP darbakārtībā varētu tikt iekļauti šā gada novembrī un decembrī.