Ieradumam liels spēks – to labi saprot biznesmeņi, steidzot ieņemt iekoptu, bet kādā brīdī atbrīvojušos nozari.
Izņēmums nav medicīna, kur bijušajās valsts vai pašvaldību iestādēs savus pakalpojumus sāk piedāvāt privātie uzņēmēji, jo pacienti ceļu jau iestaigājuši. Viens no tādiem piemēriem ir Veselības centrs 4 (VC4), kas savu filiāli kā Tautas medicīnas centru ver vaļā Diagnostikas centra telpās.
Pats Diagnostikas centrs jau 2007. gadā reorganizācijas rezultātā tika iekļauts Austrumu slimnīcas sastāvā, un šoruden apvienošanās notika arī fiziski, atbrīvojot līdzšinējo ēku un tajā sniegtos pakalpojumus piedāvājot Austrumu slimnīcas klīnikās – Gaiļezerā, Linezerā, Biķerniekos, kā arī Latvijas Onkoloģijas centrā. Kā norādīja Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka, tas ļauj ietaupīt uz ēkas administrēšanas rēķina. Vienlaikus gan tas nozīmē cilvēkiem ierastajās telpās ielaist konkurentu, sevišķi tagad, kad arī valsts iestādēm vairāk jādomā par maksas pakalpojumu attīstību, jo valsts pasūtījuma apjomi krietni sarukuši. V. Boka atzīst, ka zināmā mērā tas tā ir. "Bet tas ir valsts attieksmes jautājums, kurā vietā un kā izvietos valsts pasūtījumu. Jo nav nekāds noslēpums, ka ambulatorais sektors neatkarīgi no īpašuma formas cenšas dabūt pēc iespējas lielāku valsts pasūtījuma daļu. Tādā izpratnē jebkurš pakalpojuma sniedzējs ir konkurents. Bet konkurence jau nav nekas slikts," – ja vien netiekot piemēroti netīri spēles noteikumi, melnais PR un nomelnošanas stratēģijas, "kuras diemžēl, liekas, tomēr pastāv", piebilst V. Boka, gan nekonkretizējot izpausmes.
To, ka jutis tādu kā greizsirdību par VC4 ievākšanos Diagnostikas centra telpās, kādā sarunā ar Neatkarīgo neslēpa arī tā vadītājs Māris Rēvalds. Viņš gan uzsver, ka ideju par šāda centra nepieciešamību veicinājuši pašreizējie ekonomiskie apstākļi, jo tas iecerēts kā ekonomiskās klases ārstniecības iestāde. "Šobrīd tirgus ir orientēts tieši uz izmaksu efektivitāti, un cilvēki mēģina orientēties uz lētāko piedāvājumu," viņš skaidro. Tāpēc ēkā nebūšot eiroremonta, ārstiem būs mazāk palīgu, toties cenas būšot maksimāli pietuvinātas iedzīvotāju pirktspējai.
Pakalpojumu piedāvātājam Diagnostikas centrā jāienāk ar savu aparatūru, jo, kā norāda V. Boka, līdz šim tur izmantotā pieder Austrumu slimnīcai. "Es nezinu, vai Diagnostikas centrā kaut kas notiks. Vismaz ar mūsu aparatūru tur nekas nenotiek. Ja tur ir uzstādīta jauna, nu tad tā strādā," viņš teic. Aizejot no centra telpām, notikusi inventarizācija, katrai lietai tikusi izvērtēta atlikusī vērtība, vai tā ir vai nav norakstāma. "Ja tā ir nederīga un norakstāma, tā tiek utilizēta. Savukārt, ja derīga, tad pārnesta uz Austrumu slimnīcas struktūrvienību," saka V. Boka. Lielākā daļa aparatūras šobrīd atrodoties Onkoloģijas centrā un Gaiļezerā un tiek lietota. "Diagnostikas centrā vēl ir palicis kompjūtertomogrāfs, un, visticamāk, tas mums nebūs vajadzīgs, mēs to pārdosim izsolē. Tas pats varētu būt ar mamogrāfu, kurš tiks pārdots, jo modelis nav šobrīd atbilstošā līmenī. Viss pārējais tiek un tiks lietots – tas ir mūsu īpašums," uzsver V. Boka. Svarīgi gan esot arī skaidrot iedzīvotājiem, ka Diagnostikas centrā sniegtie pakalpojumi tagad pieejami citā vietā.