Sabiedriskās domas mērījumi oktobrī pārsteidz ar noskaņojuma uzlabošanos kopumā un labvēlību pret valdību jo īpaši.
"Ja būtu slēdzis derības, tad būtu licis uz noskaņojuma pasliktināšanos," atzīst pētījumu veikušās firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Pirms mēneša šķita pašsaprotami, ka sabiedrības noskaņojuma indekss turpinās augusta un septembra kritumu pa pāris procentpunktiem un oktobrī šķērsos –58 punktu atzīmi – līdzšinējo minimumu šā gada janvārī, kad situācijas sasprindzinājums tika izlādēts ar parauggrautiņu Vecrīgā un solījumu nomainīt Ivara Godmaņa valdību. Septembrī indeksa vērtība atradās vairs tikai vienu procentpunktu no minimuma, bet oktobrī tā pieauga par vienu procentpunktu. Pieauguma dzinējspēks bija attieksmes uzlabošanās pret Valda Dombrovska valdību. Tās vērtējums kāpis par trijiem procentpunktiem no –71 līdz –68, ar savu kāpumu pārspējot to indeksu lejupeju, kuri atspoguļo respondentu atbildes par viņu pašu dzīvi un nākotnes (darba) izredzēm. Bieži saka tā, ka atbildēs par valdību respondenti seko masu saziņas līdzekļiem, taču oktobrī tajos bija maz valdībai labvēlīgu viedokļu un vērtējumu. Tātad indeksa pārejai no lejupslīdes uz svārstībām ir jāmeklē citi cēloņi.
Masu saziņas līdzekļu ietekmi uz sabiedrisko domu oktobrī varētu saprast apgrieztā veidā. Proti, tā, ka oktobrī neatklājās nekas jauns un sirdi plosošs attiecībā pret visiem tiem biediem ar bezdarba procentiem priekšgalā, kuri piepildīja avīžu lappuses un TV ekrānus jau augustā un septembrī. Viena un tā paša satura zelēšana vēl mēnesi izraisīja publikā vēlēšanos norobežoties no paredzējumiem, ka tūlīt tiks devalvēts lats, centrālapkures pieslēgšanas vietā pilsētās tiks atslēgts ūdensvads un varu pārņems laupītāju bandas. Šādu paredzējumu nepiepildīšanās sasaucas ar oktobrī konstatētu nekustamo īpašumu cenu augšupeju jeb vismaz pāreju no stabilas lejupejas uz svārstībām. Ar nekustamo īpašumu tirdzniecību saistītiem cilvēkiem tad bija ar ko nodarboties, palīdzot amatpersonām ieguldīt īpašumos to nelegālos naudas uzkrājumus, bet mākleri noteikti nav vienīgā cilvēku grupa Latvijā, kam oktobrī nebija laika ne gausties, ne asināt īstām protesta akcijām noderīgas mēslu dakšas. "Latvijas iedzīvotāji nav izgājuši uz protesta formu. Visdrīzāk ir notikusi pielāgošanās ar pelēkās ekonomikas palīdzību," šīs tendences rezumē sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Daudz noderīgāk būtu izmantot sociologu datus situācijas prognozēšanai vismaz mēnesi uz priekšu. Drošākā mācība ir padomāt trīsreiz un septiņreiz, ja gribas kaut privātās sarunās nākt klajā ar apokaliptiskiem pareģojumiem. Tajā pašā laikā jābūt vismaz Saeimas deputātam, lai sociologu datus bez kādām atrunām saprastu tā, ka sabiedriskā doma viļņojas pati par sevi un reālo dzīvi neietekmē nekādi. Par janvāra vardarbību ar kaut vienam jaunietim un tikai vienu likumīgi izšautu aci jau atgādinājām. Daudz svaigāks ir piemērs no pagājušā mēneša, kad finanšu ministrs Einars Repše pēc pusgada pauzes uzklupa Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam Dzintaram Jakānam – izdarīja to, ko no E. Repšes gaidīja tūlīt pēc viņa stāšanās ministra amatā. Rīcības brīdis būtu labi izskaidrojams, ja viņam būtu bijusi iespēja (iesaistītās puses to noliedz) ielūkoties SKDS oktobra datos pirms to publicēšanas un provocēt V. Dombrovska valdības izjukšanu, pirms tā pārspējusi I. Godmaņa valdību nepopularitātē. Šomēnes situācija atkārtotos, ja SKDS paziņotu vai nu par indeksu pazemināšanos dienu pēc skandāla Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē, vai arī otrādi – ja sagaidāmā vai zināmā reitingu augšupeja liktu sadarbības padomei imitēt sadarbību tieši tāpat kā līdz šim. Tagad šķiet, ka valdošo aprindu cilvēki saredz ar 2010. gada budžetu saistītās nepatikšanas, kuras sabiedriskās domas rezultātos uzpeldētu nākamā gada marta beigās, kad sociologi būs izmērījuši, ko valsts kalpotāji februārī domās par savām janvāra algām, slodzēm un darba apstākļiem. Vēl vēlāk budžeta sekas sajutīs darbinieki uzņēmumos, kas balstās uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Tas sakristu ar pavasarim raksturīgo sabiedriskās domas rādītāju uzlabošanos un ticību, ka vietējā mēroga pastardiena mūs varētu piemeklēt ne agrāk kā ļoti tālajā 2010./2011. gada ziemā.
Tomēr reālā dzīve arī cilvēku noskaņojuma dimensijā nav pakārtota mēnešu un aptauju ritmam. Tikai tagad apkopotie 16.– 27. oktobra aptaujas rezultāti attiecas uz situāciju, kas jau sen mainījusies. Šo izmaiņu tempa ilustrācijai noder Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Elīnas Egles diametrāli pretējie izteikumi pāris nedēļu laikā. Vēl tikai 13. novembrī viņa apgalvoja, ka "pēc visiem tiem trakumiem, kas bija pavasarī un vasarā, patlaban valdība strādā daudz konstruktīvāk", bet 25. novembrī atklājās, ka "Valda Dombrovska valdības darbs pēdējās nedēļās ir kļuvis nepārskatāms un nevadāms". Te svarīgi, ka citēta tiek viedokļa izteikšanas profesionāle, kura prastu paklusēt, ja tikai viņas personiskās domas būtu strauji apvērsušās otrādi. Nāksies samierināties ar nespēju paredzēt, bet tikai pēc notikušā izskaidrot, kas un kāpēc izraisīja vai nu straujas pārmaiņas Latvijas valsts reālajā uzbūvē ar vai bez atspoguļojuma Satversmē, vai arī nekādas pārmaiņas nepieļāva.
