Pirmdien Kopenhāgenā sākās ANO klimata pārmaiņu konference, kurā ir pārstāvētas 190 valstis. Šī samita mērķis ir panākt vienošanos par jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas mehānismu, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo Kioto protokolu. Praksē tas nozīmē vienoties par jauniem CO2 izmešu ierobežojumiem. Savukārt galvenais iemesls, kāpēc atsevišķas valstis nevēlas ierobežot CO2 izmešu apjomus, ir šo ierobežojumu negatīvā ietekme uz valstu ekonomisko attīstību.
Saskaņā ar pētījumu centra SKDS 2009.gada aprīlī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem kopumā vairāk nekā pusi iedzīvotāju (55%) satrauc globālā sasilšana, bet vairāk kā trešo daļu (38%) - nesatrauc. Aptaujas dati liecina, ka gada laikā iedzīvotāju satraukums par globālo sasilšanu ir samazinājies, jo 2008.gada aprīlī satraukumu pauda 62% respondentu, un līdz ar to tas atgriezies 2007.gada līmenī, kad satraukušies bija 54% iedzīvotāju.
Savukārt vērtējot vēlamās Latvijas valdības prioritātes - strauja ekonomikas attīstība vai globālās sasilšanas novēršana - Latvijas iedzīvotāji šogad absolūtā vairākumā gadījumu (71%) iestājas par strauju ekonomisko attīstību. Turklāt 31% iedzīvotāju uzskata, ka valdības prioritātei ir jābūt tikai un vienīgi straujai ekonomikas attīstībai, bet 40% - ka tai ir jābūt vairāk ekonomikas attīstībai nekā globālās sasilšanas novēršanai. Pretējās domās ir tikai 13% iedzīvotāju, kuri par Latvijas valdības prioritāti vēlētos redzēt globālās sasilšanas novēršanu.
Interesanti, ka globālās sasilšanas novēršanas atbalstītāju īpatsvars pakāpeniski samazinās jau kopš 2007.gada, kad pētījumu centrs SKDS pirmo reizi pētīja Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret klimata pārmaiņām. 2007.gada aprīlī kopumā 47% iedzīvotāji uzskatīja, ka valdības prioritātei ir jābūt straujai ekonomikas attīstībai, bet 30% atbalstīja globālās sasilšanas novēršanu. 2008.gadā jau 58% iedzīvotāju par prioritāti izvēlējās strauju ekonomikas attīstību, bet tikai katrs ceturtais (24%) - globālās sasilšanas novēršanu. Savukārt 2009.gada aprīlī gandrīz ¾ iedzīvotāju iestājas par strauju ekonomisko attīstību un tikai 13% - par globālās sasilšanas novēršanu.