ēdiens

Garda uzkoda.

Labu apetīti!

Izsmalcināta maltīte.

Spāņu kulta ēdiens paelja tīri labi piestāv arī latvieša vēderam, ir tikai viens «bet»... Spāņi paelju nekad negatavo tāpat vien. Tas ir ēdiens, kas krāšņo jebkuru svētku vai nesteidzīgu brīvdienu ēdienreizi, kad gribas sevi un savus mīļos palutināt ar ko vairāk par ierastu maltīti no ikdienišķiem produktiem. Vēl kāds sīkums, ko mums vajadzētu pārņemt no spāņiem. Parasti ir tā: gaidot ciemiņus, latviešu saimniece viena pati visu dienu ņemas griezdama, cepdama un vārīdama, bet, kad jāsāk dzīves svinēšana, vairs nav spēka... Spāņi savu paelju parasti gatavo kopā ar viesiem – visiem taču jautrāk, vieglāk un ātrāk!

Žāvēti augļi vienlīdz labi noder aizņemtajiem un garlaikotajiem, fiziski aktīvajiem un dīvānā zvilnētājiem, pavārmākslas meistariem un tiem, kurus virtuvē labāk neielaist. Iespējas patiešām plašas: ēst vienkārši tāpat, likt kompotā, ziemīgā tējā vai karstvīnā, cept kēksus, pudiņus un augļu maizes, pievienot gaļas un dārzeņu ēdieniem, sacepumiem, sautējumiem vai dažnedažādiem virumiem. Nereti dzirdam arī aicinājumu neveselīgos saldumus aizstāt ar žāvētiem augļiem – dabas dotām konfektēm.

Mazkaloriju ēdienus var uzskatīt par lielisku alternatīvu mokošām diētām, lai zaudētu lieko svaru, un stingri noteiktam ēšanas režīmam, jo kāpēc gan piespiedu kārtā vajadzētu darīt pāri savam organismam. Izvēloties mazkaloriju ēdienus ikdienā, arī var panākt to, ka liekos kilogramus zaudēsi.

Ideja gardai maltītei.

Labu apetīti!

Garda zupa.

Lai labi garšo!

Labu apetīti!

Ideja gardām pusdienām.

Marmelāde ar ruma piešprici.

Ideja neikdienišķam desertam

Vienai porcijai.

Ideja gardām vakariņām!

Vienkārši pagatavojams gardums.

Kas gan bū­tu ku­li­nā­ri­ja, ja ta­jā ne­bū­tu olu. Tās pa­da­ra ēdie­nu gai­sī­gu, iz­smal­ci­nā­tu, ie­bie­zi­na to, sa­sais­ta da­žā­dus pro­duk­tus, cit­reiz iz­ceļ pa­mat­pro­duk­tu gar­šas ni­an­ses, pa­šas ne­pel­nī­ti pa­lie­kot ma­lā.

No cit­rus­aug­ļiem ga­ta­vo­tās marmelādes ir tik gar­das, aro­mā­tis­kas un at­svai­dzi­no­šas, un tik ie­de­rī­gas tie­ši ta­gad, zie­mā, kad va­sa­ras ogu zap­tes, vi­su lai­ku ēs­tas, jau drus­ku ap­ni­ku­šas.