Pieminot 73.gadadienu kopš 1941.gada 14.jūnija, kad no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 15 000 dažādu tautību iedzīvotāju, šodien Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, notika ziedu nolikšana, pulcējot vismaz 300 gājiena dalībnieku un vairāk nekā 500 skatītāju, novēroja aģentūra LETA.
Par komunistiskā genocīda upuru piedzīvoto aizvainojumu un ciešanām ir jārunā, tas jāstāsta un jādokumentē, lai nekad vairs nepieļautu līdzīgu notikumu atkārtošanos, šodien fonda "Sibīrijas bērni" konferencē sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
«Vēl tagad atceros to neaprakstāmo lepnuma izjūtu (ar baiļu piegaršu) par savu rīcību, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa 1987. gadā. Toreiz man bija 23 gadi. Varat iedomāties to lielo cilvēku pūli apmēram 50 m apkārt piemineklim! Un tu zini, ka apmēram katrs desmitais ir čekists civilā apģērbā. Un tad tu ar ziedu klēpi ej viens pats pāri tukšajam laukumam, kas šķir pūli no pieminekļa, (..) tu sajūti, kā cilvēki uzmundrinoši sauc un aplaudē – tieši tev. Izjūta ir grandioza, sirds paliek tik liela – lielāka par pašu! (..)
Latvijas Institūta ierakstu sociālajā tīklā "Twitter.com", kurā tiek sniegts skaidrojums par 25.martu jeb Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, citi lietotāji atkārtoti publicējuši vairāk nekā 100 reizes.
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis cerību, ka Krievija atvainosies par padomju laikā notikušajām masveida deportācijām uz Sibīriju, vēsta Postimees.ee
Daugavpilī 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā notika Daugavpils politiski represēto kluba, pilsētas domes, pašvaldības Kultūras pārvaldes, Novadpētniecības un mākslas muzeja un Latviešu kultūras centra rīkoti pasākumi.
Pēdējos gados Eiropas Parlamenta (EP) deputātu zināšanu līmenis par Eiropas mazo tautu likteņiem, kas cietušas no komunisma režīma, ir uzlabojies, taču šai ziņā vēl ir ļoti daudz darāmā, "Rietumu Radio" atzina EP deputāte Inese Vaidere (V).
Ar īpašu un Latvijā pirmreizēju atskaņojumu šodien Rīgā tiek pieminēti komunistiskā genocīda upuri. Atceres pasākumi notiek daudzviet Latvijā, atgādinot par daudziem tūkstošiem 1949. gada 25. martā izvesto cilvēku ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. No Latvijas masveida deportācijās izsūtīja apmēram 44 000 cilvēku.
Daļēja informācija par Padomju Savienības nodarītajiem zaudējumiem Baltijā ir apkopota grāmatā. Tomēr šis izdevums ir tikai bāze tālākiem pētījumiem, norādīja grāmatas Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā zinātniskais redaktors Juris Prikulis.
Drošības policijā (DP) saistībā ar partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) politiķa Aleksandra Giļmana izteikumiem kādā publikācijā, kurā viņš apšauba Latvijas iedzīvotāju deportāciju, sākts kriminālprocess.
Godinot komunistiskā terora upuru piemiņu, ceturtdien, 14.jūnijā, Liepājā notiks vairāki atceres pasākumi, lai godbijībā noliektu galvas to priekšā, kas pārdzīvojuši izsūtījuma un cietuma šausmas.
Ādolfam Rubiķim šogad aprit 75 gadi. Pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem, 25. martā, viņš kopā ar visu ģimeni tika izsūtīts uz Omskas apgabala Taras rajonu.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 25.martā, Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) rīkos gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim.
Pirms 70 gadiem Baigais gads ar lielu troksni ienāca Liepājā – jebkuru okupāciju kāds vienmēr sagaida ar sajūsmu. Demonstranti pamatīgi piekāva pilsētas policijas priekšnieku, un viņš vairs nespēja pildīt savu misiju. To redzot, Kārlis Ulmanis, dīvainā kārtā palicis prezidenta amatā, izvēlējās citu cilvēku. Vietējo – Vērgales zemnieku Matīsu Botanikeru. Komunists, Ulmaņlaikus pavadījis cietumā. Liepājnieki šuta: «Kārli! Ko tu dari!?» Atklāti sakot, Botanikers bija galīgi nepiemērots milicijas priekšnieka postenim. Sirsnīgs, labsirdīgs vīrs.