Daugavpilī 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā notika Daugavpils politiski represēto kluba, pilsētas domes, pašvaldības Kultūras pārvaldes, Novadpētniecības un mākslas muzeja un Latviešu kultūras centra rīkoti pasākumi.
No rīta notika dievkalpojums Svētā Pētera baznīcā, tad sekoja gājiens no līdz piemiņas akmenim “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem”, pie kura notika atceres brīdis.
Vēl pirms tam, lai atcerētos 1949. gada notikumus, pieminētu komunistiskā terora upurus, 21. martā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notika piemiņas pasākums “Šķirts no dzimtenes un mājām”.
Pasākumā jauniešiem – Daugavpils Valsts ģimnāzijās un Valsts tehnikuma audzēkņiem, visiem klātesošajiem bija iespēja klātienē uzklausīt traģiskos notikumus piedzīvojušo stāstījumu, dzirdēt par režīma nežēlību, cilvēku ciešanām un vienlaikus spēku un pārliecību, kas ļāva izturēt. Savos personīgajos pārdzīvojumos dalījās Politiski represēto kluba vadītāja Genovefa Kečina, kluba biedri Jāzeps Stivriņs un Foma Morozovs.
Gadi iet un aizsaulē aiziet arī politiski represētie, kas tagad jau ir cilvēki cienījamā vecumā, kā uzsvēra G. Kečina, viņi aiziet cits pēc cita, bet daudzi vēl turas, katrs ar savu šausmu stāstu. Tādēļ ir ļoti būtiski, ka tieši jaunieši uzzina patiesību no baiso notikumu aculieciniekiem. Tas ir īpaši būtiski Daugavpilī, kur daudzi cilvēki, dzīvojot izkropļotā informatīvajā telpā, nezina patiesību par padomju režīmu, tā noziegumiem. Abi lielākie represiju viļņi smagi skāra daudzas Daugavpils un novada ģimenes. 1941. gadā tika izsūtīti 745 daugavpilieši. Savukārt 1949. gadā, kad represijas skāra galvenokārt lauku iedzīvotājus, no Daugavpils apriņķa izsūtītas 412 ģimenes, kopā 1468 cilvēki.
Piemiņas brīdī 25. martā daudzos klātesošos uzrunāja, atmiņās dalījās Genovefa Kečina, 1941. gadā izsūtītais Henrihs Čužāns, bijušais leģionārs Jānis Ivbulis, Foma Morozovs, veselību un izturību represētājiem vēlēja Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietniece Līvija Jankovska. Foma Morozovs arī atgādināja, ka iepriekšējā represēto piemiņas pasākumā pagājušā gada 14. jūnijā ir pieņemts aicinājums iemūžināt novadnieka lielinieku nogalinātā pulkveža Fridriha Brieža piemiņu, taču dome neesot pat izskatījusi šo priekšlikumu.
Daugavpils Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietniece Genovefa Barkovska atgādināja par meliem, no kuriem tik daudz nācās ciest represētajiem, ka joprojām tiek melots, jauni cilvēki, kuri nezina ne Latvijas, ne Krievijas vēsturi, māca latviešus kā dzīvot, kādus svētkus svinēt. Viņa, uzsvēra, ka sadzīvē starp cilvēkiem nekādas sašķeltības nav, tikai politiķi cenšas sarīdīt latviešus un krievus, aicināja uz samierināšanos, atgādināja, ka visiem ir vienas sāpes.