Okupācijas zaudējumi Latvijā sit arī pa Eiropas maku
Daļēja informācija par Padomju Savienības nodarītajiem zaudējumiem Baltijā ir apkopota grāmatā. Tomēr šis izdevums ir tikai bāze tālākiem pētījumiem, norādīja grāmatas Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā zinātniskais redaktors Juris Prikulis.
Grāmatā apkopoti pagājušā gada vasarā Rīgā notikušās starptautiskās konferences materiāli. Latvijas Okupācijas izpētes biedrības vadītāja Ruta Pazdere uzsvēra, ka pastāv daudz mītu par padomju laikiem, un šī izdevuma mērķis ir gan tos kliedēt, gan informēt sabiedrību. Galvenokārt jau informēt, jo padomju okupācijas radītie sociālekonomiskie un ekoloģiskie zaudējumi ir arī mūsdienu problēma. Arī Eiropas Savienība (ES) ir ieinteresēta noskaidrot videi nodarīto zaudējumu kopējās summas. Piemēram, Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijai Eiropas Reģionālās attīstības fonds piešķīris 14,26 miljonus latu, Latvija – 6,11 miljonus, Jelgavas toksisko atkritumu izgāztuves sakārtošanai – attiecīgi 3,89 miljonus un 1,66 miljonus latu. Lai Baltijā par ES līdzekļiem novērstu Padomju Savienības videi nodarītos postījumus, būs vajadzīgi daudzi miljardi eiro.
Pašlaik Latvijā tiek pētīti okupācijas radītie zaudējumi, bet ne aprēķinātas kompensācijas. Tomēr bez skaitļiem neiztikt. Krievijas vēsturnieks, publicists un kritiķis Boriss Sokolovs norādīja – ja cilvēki, kuri Latvijā cietuši no staļinisma un okupācijas režīma, dzīvotu Krievijā, tad viņiem būtu izmaksājama summa līdz 2 miljardiem eiro. «Krievijā valdošā vara nekad nemaksās Baltijas valstīm okupācijas un citu padomju noziegumu rezultātā ciestos zaudējumus. Ir grūti noticēt, ka Krievijas valdība varētu atzīt padomju varas vainu, jo tā joprojām sapņo atjaunot padomju impēriju, pakāpeniski paplašinot savas ietekmes sfēras,» pērn starptautiskajā konferencē norādīja B. Sokolovs.
Skrupulozi ir pētīti Padomju Savienības okupācijas radītie demogrāfiskie zaudējumi. Tiešie radītie zaudējumi ir nedaudz vairāk par 10 miljoniem cilvēkgadu, bet netiešie – pat 21 miljons cilvēkgadu. Latvijas Universitātes profesors Pēteris Zvidriņš uzsvēra, ka, aprēķinot demogrāfiskos zaudējumus, ir izmantotas zinātniskās metodes. Šajos zaudējumos ietilpst deportācijas, Latvijas iedzīvotāju nogalināšana, Abrenes pievienošana Krievijai, karš Afganistānā, kurā krita un tika sakropļoti Latvijas vīrieši, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārija un emigrācija pēckara periodā. Piemēram, mobilizāciju padomju armijā piedzīvoja vairāk nekā 600 000 Latvijas iedzīvotāju.
Ir pētīta arī migrācijas ietekme uz tautsaimniecību un dzīves kvalitāti. Latvija un Igaunija bija spiestas uzņemt tā dēvētos kolhozu izcelsmes ekonomiskos bēgļus no Krievijas ekonomiski vājajām teritorijām. Tādējādi pēckara pirmajos gados vidējā dzīvojamā platība Latvijas pilsētās samazinājās vairāk nekā divas reizes – no apmēram 25 kvadrātmetriem uz iedzīvotāju 1945. gadā uz 12 kvadrātmetriem 1950. gadā. Aprēķināts arī, kādi būtu Latvijas ienākumi, ja tā nebūtu pakļauta okupācijai – tie būtu trīs reizes lielāki, nekā tie ir pašreiz.
Ekonomists Uldis Osis, piesaucot rūpnīcas VEF bēdīgo galu, atgādināja, ka Latvijā militārais pasūtījums radīja milzīgus rūpnieciskos zaudējumus arī pēc izstāšanās no PSRS. Rūpnīca VEF tika pakļauta padomju sistēmas tehnoloģiskajai atpalicībai un pēc valsts neatkarības atgūšanas nespēja konkurēt starptautiskos konkursos. Turklāt Latvijā ražota militarizēta produkcija, kas vairs nebija vajadzīga ne Austrumos, ne Rietumos.
«Man liekas, ka katrā no šajos referātos minētajām metodikām, aprēķiniem un pieejām ir nepieciešami vēl dziļāk paplašināti profesionāli pētījumi, jo tādi notiek arī citur, sevišķi Krievijas pusē, ko varam saprast – tikai par labu kam. Ir vajadzīgi šie pētījumi, lai mūs nopietnāk uzklausītu gan Rietumos, gan Austrumos, lai būtu ar ko argumentēt,» secināja U. Osis.
Lai atjaunotu PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai izveidotās komisijas darbību, Saeima 2013. gadā ir piešķīrusi 10 000 latu. Tā ir niecīga summa un drīzāk uzskatāma tikai par žestu, kas apliecina, ka Latvija nav pielikusi punktu padomju okupācijas radīto zaudējumu apkopošanai. Šī komisija darbojās līdz 2009. gada 1. augustam, kad krīzes dēļ tās darbību uz laiku apturēja.